Okt. 24., 2013 | 12:09 am
No:: le_minga
copy-paste:
"KARALISKA KRĀSA, KARALISKA GARŠA
Labam safrānam ir spēcīga smarža un viegli rūgtena un asa garša. Drīksnā esošā krāsviela labi šķīst ūdenī, tāpēc mūsdienās safrānu galvenokārt lieto ēdienu iekrāsošanai, ne specifiskas garšas iegūšanai. Vidusjūras valstīs safrānu nelielās devās pievieno gaļas un zivju ēdieniem, piemēram, tradicionālā bujabēza (Bouillabaisse) zupa nav bez tā iedomājama. Franču virtuvei raksturīga bumbieru un ābolu iekrāsošana safrāna, baltvīna un cukura marinādē. Spāņi safrānu pievieno paeljai, itāļi iekrāso ar to risoto, arī indiešu ēdienos safrāns ir tipiska garšviela, savukārt Anglijā populārs ir Kornvolas pīrāgs ar safrānu.
Gan cenas, gan spēcīgās, specifiskās garšas un aromāta dēļ safrānu ieteicams lietot ļoti mazās devās. Par vērtīgāku tiek uzskatīts nesamalts safrāns – safrāna „pavedieni”, tiem jābūt spilgti sarkanbrūnā krāsā un it kā nedaudz eļļainiem."
ak jā - ņemts te: http://virtuve.calis.lv/noderigi/garsvi
(p.s. nezinu es par to asumu - īpasi nejutu, bet neliels, īpatns rugtenums ir :) un tā smarža - mmmm :))
vēl netā atradu pdomus:
NODERĪGI
• Ieteicams pirkt nevis safrāna pulveri, bet drīksnas, jo tas var būt viltots. Nereti safrāna vietā tirgo lētu mākslīgo safrānu. Šis aizvietotājs ir krāsviela, kurai nepiemīt safrāna savdabīgākā garša un smarža.
• Jo safrāns ir tumšāks, jo labāka tā kvalitāte, – tumši sarkans vai sarkanbrūns un pēc konsistences mīksts.
• Safrāna rezerves vēlams atjaunot reizi pusgadā, to tas ātri izbāl, izžūst, kļūst trausls un zaudē savu aromātu.
• Ja tiek izmantots safrāna pulveris, tad katlā tas ļoti rūpīgi jāsamaisa ar pārējām ēdiena sastāvdaļām.
• Gada laikā cilvēkam nevajadzētu apēst vairāk par vienu gramu safrāna.
"KARALISKA KRĀSA, KARALISKA GARŠA
Labam safrānam ir spēcīga smarža un viegli rūgtena un asa garša. Drīksnā esošā krāsviela labi šķīst ūdenī, tāpēc mūsdienās safrānu galvenokārt lieto ēdienu iekrāsošanai, ne specifiskas garšas iegūšanai. Vidusjūras valstīs safrānu nelielās devās pievieno gaļas un zivju ēdieniem, piemēram, tradicionālā bujabēza (Bouillabaisse) zupa nav bez tā iedomājama. Franču virtuvei raksturīga bumbieru un ābolu iekrāsošana safrāna, baltvīna un cukura marinādē. Spāņi safrānu pievieno paeljai, itāļi iekrāso ar to risoto, arī indiešu ēdienos safrāns ir tipiska garšviela, savukārt Anglijā populārs ir Kornvolas pīrāgs ar safrānu.
Gan cenas, gan spēcīgās, specifiskās garšas un aromāta dēļ safrānu ieteicams lietot ļoti mazās devās. Par vērtīgāku tiek uzskatīts nesamalts safrāns – safrāna „pavedieni”, tiem jābūt spilgti sarkanbrūnā krāsā un it kā nedaudz eļļainiem."
ak jā - ņemts te: http://virtuve.calis.lv/noderigi/garsvi
(p.s. nezinu es par to asumu - īpasi nejutu, bet neliels, īpatns rugtenums ir :) un tā smarža - mmmm :))
vēl netā atradu pdomus:
NODERĪGI
• Ieteicams pirkt nevis safrāna pulveri, bet drīksnas, jo tas var būt viltots. Nereti safrāna vietā tirgo lētu mākslīgo safrānu. Šis aizvietotājs ir krāsviela, kurai nepiemīt safrāna savdabīgākā garša un smarža.
• Jo safrāns ir tumšāks, jo labāka tā kvalitāte, – tumši sarkans vai sarkanbrūns un pēc konsistences mīksts.
• Safrāna rezerves vēlams atjaunot reizi pusgadā, to tas ātri izbāl, izžūst, kļūst trausls un zaudē savu aromātu.
• Ja tiek izmantots safrāna pulveris, tad katlā tas ļoti rūpīgi jāsamaisa ar pārējām ēdiena sastāvdaļām.
• Gada laikā cilvēkam nevajadzētu apēst vairāk par vienu gramu safrāna.