Aug. 27., 2013 | 12:37 am
No:: rabitozaurs
Bērnībā uzkāpu - bija tenisčības ar ļoti plāno zoli un, ložņājot gar šķūnīti, pagadījās visai pamatīgi uzkāpt naglai, kas sarūsējusi vēl dēlī dzīvojās. Pašai likās, ka lielākas traģēdijas un sliktākas sajūtas, kā tas mirklis, kad pēdā iedūrās nagla, nevar būt. Sanāca arī visai dziļi, bet nu neko - ome kaut ko neko tur padarbojās, apsaitēja, pie ārsta nebiju. Kliboju kādu brītiņu, viss sadzija bez problēmām. Pieņemu, ka man vienkārši ļoti, ļoti paveicās.