Feb. 28., 2013 | 10:13 am
No:: sii

***
Ak, drēbju tuksnesī noklīdušie!
Ak, mēs tās nevaram apdzīvot!
Mēs esam kā bez siltuma gluži,
nav siltuma tik daudz, ko tām dot.

Re, nosaluši dreb drēbju alās.
Kā bēgļiem tiem drēbju alās salst.
Un, ieķērusies drēbju malās,
dreb nosalusi ir mana balss.

Un - cik daudz audzis! Un Dievs ir devis,
un cik daudz grūti un smagi vērpts,
lai nosalis atnāktu es pie tevis,
šai pašūtā vientulībā tērpts.

Un tikai acis ar patiesību
tik nenoslēpjami klusi gail...
Es neizsakāmi tevi gribu,
un neizsakāmi - drēbju bail.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: