Jan. 16., 2013 | 05:40 pm
No:: degeneralis
Esmu dzirdējis, ka latviešu valoda ir ļoti pateicīga tieši bērniem, jo raksta principā tāpat kā izrunā (ar retiem izņēmumiem). Nezinu, vai tā tik tiešām ir - bet savā ziņā skan loģiski.
Bet nezinot to, es tāpat ieteiktu latviešu valodu mācīt kā pirmo. Pirmkārt - latviešu valoda ir Tava dzimtā valoda, vācu nē (tā vismaz pēc Tava ieraksta saprotu). Attiecīgi pastāv risks, ka Tavas vācu valodas kļūdas tiks nodotas arī bērnam. Otrkārt - bērni šādā vecumā visu iemācīsies principā paši no sevis, tieši dārziņā/skolā. Treškārt - nākotnē šīs latviešu valodas zināšanas varētu lieti noderēt (pieņemot, ka viņš uzaugs Vācijā).
Varu dot divus piemērus.
Viens - es pats. Dzimu un uzaugu Zviedrijā, bet zviedru valodu kā tādu sāku mācīties tikai tad, kad sāku iet dārziņā. Mājās runājām tikai latviski. Man nebija nekādu problēmu iemācīties rakstīt zviedriski. Tīri otrādi. Bet ja man nebūtu dota latviešu valoda mājās, droši vien latviski nemācētu normāli rakstīt.
Otrs - bijušā kolēģa bērni. Atbrauca no Latvijas, ja nemaldos, dēlam tad bija kādi 6 un meitai 2 gadi. Pagāja kāds pusgads, gads - un abi bērni zviedriski runāja/rakstīja bez problēmām. Nezinu, kā viņiem tagad ar zviedru valodu, bet jau vairākus gadus atkal mācās Latvijas skolās un sekmīgi, bez problēmām.
Bērns tādā vecumā uzsūks valodu, kas ir galvenā viņam apkārt, tādēļ es teiktu, ka drīzāk jāmāca negalvenā - latviešu.
Vēl pie tam - nezinu, kā Vācijā, bet Zviedrijā vismaz skaitījās diezgan normāli, ka bērns vispār knapi atpazīst burtus, kur nu vēl raksta, kad sāk skolu. Ņem vērā to, ka "rietumus" mazāk sagaida no bērniem tādā vecumā.
Bet nezinot to, es tāpat ieteiktu latviešu valodu mācīt kā pirmo. Pirmkārt - latviešu valoda ir Tava dzimtā valoda, vācu nē (tā vismaz pēc Tava ieraksta saprotu). Attiecīgi pastāv risks, ka Tavas vācu valodas kļūdas tiks nodotas arī bērnam. Otrkārt - bērni šādā vecumā visu iemācīsies principā paši no sevis, tieši dārziņā/skolā. Treškārt - nākotnē šīs latviešu valodas zināšanas varētu lieti noderēt (pieņemot, ka viņš uzaugs Vācijā).
Varu dot divus piemērus.
Viens - es pats. Dzimu un uzaugu Zviedrijā, bet zviedru valodu kā tādu sāku mācīties tikai tad, kad sāku iet dārziņā. Mājās runājām tikai latviski. Man nebija nekādu problēmu iemācīties rakstīt zviedriski. Tīri otrādi. Bet ja man nebūtu dota latviešu valoda mājās, droši vien latviski nemācētu normāli rakstīt.
Otrs - bijušā kolēģa bērni. Atbrauca no Latvijas, ja nemaldos, dēlam tad bija kādi 6 un meitai 2 gadi. Pagāja kāds pusgads, gads - un abi bērni zviedriski runāja/rakstīja bez problēmām. Nezinu, kā viņiem tagad ar zviedru valodu, bet jau vairākus gadus atkal mācās Latvijas skolās un sekmīgi, bez problēmām.
Bērns tādā vecumā uzsūks valodu, kas ir galvenā viņam apkārt, tādēļ es teiktu, ka drīzāk jāmāca negalvenā - latviešu.
Vēl pie tam - nezinu, kā Vācijā, bet Zviedrijā vismaz skaitījās diezgan normāli, ka bērns vispār knapi atpazīst burtus, kur nu vēl raksta, kad sāk skolu. Ņem vērā to, ka "rietumus" mazāk sagaida no bērniem tādā vecumā.