Mjau
Jan. 4., 2013 | 10:36 am
No:: reportiere
Zinu, pirmās pasaules problēma, bet, iespējams, ne mums pirmajiem.
Nelaime sekojoša:
1.) ir kaķis, kuram kastrācija un pēc neveiksmīga kaulu lūzuma nepareizi saaudzis kauls uzliek vairākus diētas (tostarp, nepārbarošanas) ierobežojumus
2.) kaķim ir izvēlēta ierobežojumiem atbilstoša barība, ko ūsainis iepriekš bez iebildumiem cienīja
3.) ar kaķi un tā saimniekiem šobrīd vienā dzīvoklī dzīvo arī vecāka gadagājuma radiniece, kas nu jau vairākus mēnešus uzskata, ka viņas pienākums ir barot nabaga mincīti, ko saimnieki tur badā, masveidā iepērkot un atbilstoši iebarojot mistisku barību pēc sava prāta tikai tāpēc, ka pārdevēja viņai iestāstījusi, cik tajā daudz vitamīnu un sastāvdaļu.
Problēma tajā, ka mincis pa šiem dažiem mēnešiem, kopš dzīvojam ar radinieci, ir uzblīdis trīskārt, pēc kārtīgām maltītēm periodiski pavemj un pēdējā laikā arī atsakās lietot sev paredzēto barību. Radiniecei ir skaidrots par to, kāpēc ierobežojumi ir nepieciešami, kāpēc kārtīgi jāizpēta pārtikas sastāvdaļas, pirms to nomainīt uz jaunu, un lūgts uz savu galvu nepirkt visu, kas ienāk prātā. Pēc maujiena "labi, nepirkšu, barojiet paši" nākamajā dienā viss sākas no gala.
Varbūt kādam ir labi manipulācijas padomi, lai šo konfliktu risinātu bez asinsizliešanas? :) Kamēr vēl nav pieejama opcija "pārvākties".
Vai varbūt tomēr beigt bažīties un ļaut vecuma plānprātam un kaķa ne-prātam ēdiena izvēlē sadarboties?
Nelaime sekojoša:
1.) ir kaķis, kuram kastrācija un pēc neveiksmīga kaulu lūzuma nepareizi saaudzis kauls uzliek vairākus diētas (tostarp, nepārbarošanas) ierobežojumus
2.) kaķim ir izvēlēta ierobežojumiem atbilstoša barība, ko ūsainis iepriekš bez iebildumiem cienīja
3.) ar kaķi un tā saimniekiem šobrīd vienā dzīvoklī dzīvo arī vecāka gadagājuma radiniece, kas nu jau vairākus mēnešus uzskata, ka viņas pienākums ir barot nabaga mincīti, ko saimnieki tur badā, masveidā iepērkot un atbilstoši iebarojot mistisku barību pēc sava prāta tikai tāpēc, ka pārdevēja viņai iestāstījusi, cik tajā daudz vitamīnu un sastāvdaļu.
Problēma tajā, ka mincis pa šiem dažiem mēnešiem, kopš dzīvojam ar radinieci, ir uzblīdis trīskārt, pēc kārtīgām maltītēm periodiski pavemj un pēdējā laikā arī atsakās lietot sev paredzēto barību. Radiniecei ir skaidrots par to, kāpēc ierobežojumi ir nepieciešami, kāpēc kārtīgi jāizpēta pārtikas sastāvdaļas, pirms to nomainīt uz jaunu, un lūgts uz savu galvu nepirkt visu, kas ienāk prātā. Pēc maujiena "labi, nepirkšu, barojiet paši" nākamajā dienā viss sākas no gala.
Varbūt kādam ir labi manipulācijas padomi, lai šo konfliktu risinātu bez asinsizliešanas? :) Kamēr vēl nav pieejama opcija "pārvākties".
Vai varbūt tomēr beigt bažīties un ļaut vecuma plānprātam un kaķa ne-prātam ēdiena izvēlē sadarboties?