Maijs. 3., 2005 | 12:09 am
No:: andzha

Vislabāk to darīt cilvēciski. Un cilvēciskas attiecības balstās uz savstarpējo komunikāciju. Protams, ka verbālo.
Izrunāties vajag. Pateikt kā ir.
Mans indikators attiecību beigām ir apjausma, ka atkal meklēju. Kad man sāk interesēt citi kontakti, jauni piedzīvojumi, utt. Un tad es saprotu, ka esošās attiecības nekur tālāk vairs nevedīs. Ja nu vienīgi uz dziļu staignāju.
Un to tad es arī pasaku.
Tad nāk grūtākais jautājums - "Kapēc es Tevi vairs neinteresēju?". Tas jau ir juviliera darbs - pierādīt, ka nepatīkamais ir pietiekams, lai neturpinātu, tai pašā laikā neaizvainojot. Piemēram, dziļi filozofiska un ar spēcīgu intelektu apveltīta persona saiet kopā ar salīdzinoši seklu indivīdu. Uzreiz jau to tā nepateiksi. Paiet laiks un gudrākais/-ā saprot, ka nav vairs lāgā. Un tad nu nevajag teikt "Tu man esi par seklu", to var pateikt arī "Mūsu intereses pārāk krasi atšķiras. Starp mums kopīgais liekas man nepietiekams, lai es spētu turpināt". Es saprotu, ka gaidītās laimes (visi no attiecībām gaida laimi) vietā ir nākusi vilšanās, taču šis ir tas gadījums, kad jātur emocijas kabatā. Tikai tā no šīs situācijas var iziet bez piespļautas dvēseles vai sirdsapziņas.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: