pajautā! - Komentāri

4.6. Strihnīns
Austrumindijas toksiskā auga dzērvjacu strihnīnkoka Strychnos nux-vomica sēklas
“dzērvjacis” satur 2-5 % alkaloīdu, no kuriem puse ir strihnīns. Strihnīnu brīvā veidā izdalīja
jau 1913. g., struktūru noskaidroja R. Robinsons un V. Prelogs 1946. g., bet šī indola
alkaloīda sintēze tika veikta R. Vudvorda vadībā 1954. g.
N
O
O
N
strihnīns
Strihnīns atvieglo nervu impulsu vadīšanu starpneironu sinapsēs, bloķējot tādu vielu
iedarbību, kā, piem., glicīns. Alkaloīds rada “uzbudinošu efektu”. Sakarā ar to strihnīna
nitrātu medicīnā lieto kā tonizējošu līdzekli, kurš paaugstina reflektoro uzbudināmību: saasina
redzi (palielina acs tīklenes jūtību), pastiprina garšas, dzirdes un taktilo sajūtu. Strihnīns
tonizē elpošanas centrus, tāpēc to lieto gadījumos, kad tie narkotisko vielu iedarbības rezultātā
ir bojāti. Bez tam strihnīns tonizē arī skeleta muskulatūru, sirds muskuli un stimulē
vielmaiņas procesus, tāpēc šo alkaloīdu lieto ātras noguršanas, hipotoniskās slimības,
pazeminātu vielmaiņas procesu, kā arī intoksikācijas vai infekcijas novājinātas sirdsdarbības
gadījumā.
Lielās devās strihnīns rada stiprus, sāpīgus krampjus, nemieru, bailes, apstājas
elpošana, būtiski neietekmējot apziņu. Smagāku lēkmju gadījumos iestājas nāve, ko rada CNS
bojājumi. Strihnīnu kā indi izmanto cīņā ar grauzējiem.
Preparatīvajā organiskajā sintēzē strihnīnu lieto racēmisko skābju sadalīšanai
antipodos.