confusius

Jul. 3., 2012 | 04:06 pm
No:: confusius

Liela pateikšanās notiek manā istabā. Pateikšanās tev. Apsveicu.
Vareni, vareni izkopēts!

Un tomēr esmu sašutis par mīļotās tēvijas bardzību. Nolaupīt cilvēku uz vairākiem gadiem un audzināt kopā ar dzīvniekiem, pazemojot un atņemot pēdējo cilvēcību - tas šķiet labākajā gadījumā sadistiski, ļaunākajā - līdz pēdējai vīlītei debili.
Tad nu esmu sazvanījis šuvēju, lai aizdarina visas manas kabatiņas, jo tādu nelaimi, ja kādam paslīd roka, izkrīt stādi taisni manā žaketē, es nepanestu. Vai gan es varētu piedot mātei Latvijai tik bezgalīgu ļaunumu? Baidos ka nē. Es vēlos viņu mīlēt mūžam, kā esmu darījis līdz šim. Lai postā un nebūtībā aiziet citi, kurus Laimes māte pametusi! Es pazemīgi sūcu milzīgo un cieto birokrātu pupu.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: