Dec. 10., 2011 | 04:21 pm
No:: mola
Manā skatījumā, fotografē tos brīžus, kurus grib atcerēties. Tieši tāpēc esmu kategoriski pret fotografēšanu bērēs, jo tur taču mīļais/tuvākais cilvēks ir miris, visi apkārt puņķaini un drūmi. Pats mirējs arī neizskatās diezko labi. Un es nevaru saprast, kurš tad tās bildes vēlāk gribēs glabāt pie sevis mājās, atvilknē, lai vēlāk paskatītos/rādītu kādam. Mīļais cilvēks jāatceras dzīvs un smaidīgs, nevis atsalis un tāds, kāds nu viņš izskatās guļot zārkā.
No šī viedokļa skatoties, es saprotu, kāpēc fotografē mirušo diktatoru, jo tas ir notikums tautai, kuru viņi grib atcerēties, tas ir nozīmīgs notikums viņu dzimtenes vēsturē.
No šī viedokļa skatoties, es saprotu, kāpēc fotografē mirušo diktatoru, jo tas ir notikums tautai, kuru viņi grib atcerēties, tas ir nozīmīgs notikums viņu dzimtenes vēsturē.