pajautā! - Komentāri

Ojārs Vācietis
Vējš no jūras

Vējš no jūras
Vakar taču bija visas peļķes ciet,
Sniegs bij koku zaros, sniegs bij gaisā
Un pat tie, kam nebija kur skriet,
Steidzās tur, kur taisnāk.

Sals jau sāka dienā cauri cimdiem durt,
Un pret vakaru tas bij vēl spalgāks,
Tikai divatā dažs bij šur tur,
Bet tai šķirai jau viss vienalga...

Šodien nav ne pārslas, šodien nav ne palts,
Žūžo bulvāri, tiem nav vairs, no kā bīties.
Sausai ielai pāri vēji šalc,
Zemes smaržas pilnie, siltie, negaidītie.

Zvirbuļiem jau šķiet, ka pavasaris būs,
Savā valodā tie rīko brēku.
...Mīļā pilsēta, tu atkal pārsteidz mūs,
Kur tu ņēmi tādu milzu spēku -

Vienā naktī izmēzt savus plašumus
Kā ar lielu slotu sīku telpu!
Pilsēta dun. Tikai vējš ir kluss,
Tikai vējā sajūt jūras elpu.

Lai mums arī katram cita dzīve plūst,
Sasnieg reizēm bēdas sūras, sūras,
Un tad pēkšņi jūtam - sniegi kūst...
Tur ir vainīgs vējš. Un noteikti no jūras.