mani 2 centi
Mar. 29., 2011 | 10:18 pm
No:: huinja
Par šito lekcijā jau bija diskusija tieši par šo, hā
Tas nav ētiski, jo cilvēku kultūrā tomēr vēl ir palikusi cieņa pret mirušajiem. Šī izstāde rada iespaidu, ka vēlas graut šo cieņu, apvienojot Brektes tipa bullšitu ar zinātni, ar kuru pamato līķu zaimošanu.
Par estētiskumu varu spriest tikai pēc reklāmām, kas man šķiet pretīgas.
Šīs "izstādes" izreklamētība līdzinās pornogrāfijai tādēļ, ka vulgāri, bezgaumīgi un lielos daudzumos publicē intīmo-cilvēka iekšas, kuras, ja jāaplūko, būtu jāaplūko zinātniski, ar neemocionālu attieksmi un cieņu, kas netiek darīts, izliekot to apskatei fakinā universālveikalā.
Līdzās pornogrāfijai vēl tā man atgādina bezgaumīgas "šoka, bet bez satura" šausmenes, kas lielā mērā pārklājas ar pornogrāfiju.
Nenāk par skādi ilustratīvi zināt, kā izskatās cilvēka iekšas (kaut arī to mazāk traumējoši sīkajiem var aplūkot grāmatās), bet ir svarīgi, kā to pasniedz, kas šajā gadījumā ir briesmīgi un man atgādina nekrofīliju.
Pretīm runājošie lekcijā uzsvēra, ka taisīt jebkādas izstādes ir rīkotāja ziņā un apmeklēšana ir katra cilvēka ziņā, bet šī attieksme aizmirst to, ka daudzi cilvēki, kas reklāmas dēļ izdomā apmeklēt izstādi, ir nenobrieduši, jūtīgi un vienkārši stulbi, tādēļ būtu jāaizsargā no reklāmas ietekmes un iespējamās morālās traumas no līķīšiem, par ko jau ir dzirdēts.
Vēl oponenti saka, ka šajā izstādē ir ieguldīts ievērojams darbs, kas ļauj tam pretendēt uz mākslu vai vismaz amatniecību, bet tas man, personīgi, ir pie kājas un neliekas, ka tas nozīmē, ka tā ir māksla vai jebkas estētisks.
Tas nav ētiski, jo cilvēku kultūrā tomēr vēl ir palikusi cieņa pret mirušajiem. Šī izstāde rada iespaidu, ka vēlas graut šo cieņu, apvienojot Brektes tipa bullšitu ar zinātni, ar kuru pamato līķu zaimošanu.
Par estētiskumu varu spriest tikai pēc reklāmām, kas man šķiet pretīgas.
Šīs "izstādes" izreklamētība līdzinās pornogrāfijai tādēļ, ka vulgāri, bezgaumīgi un lielos daudzumos publicē intīmo-cilvēka iekšas, kuras, ja jāaplūko, būtu jāaplūko zinātniski, ar neemocionālu attieksmi un cieņu, kas netiek darīts, izliekot to apskatei fakinā universālveikalā.
Līdzās pornogrāfijai vēl tā man atgādina bezgaumīgas "šoka, bet bez satura" šausmenes, kas lielā mērā pārklājas ar pornogrāfiju.
Nenāk par skādi ilustratīvi zināt, kā izskatās cilvēka iekšas (kaut arī to mazāk traumējoši sīkajiem var aplūkot grāmatās), bet ir svarīgi, kā to pasniedz, kas šajā gadījumā ir briesmīgi un man atgādina nekrofīliju.
Pretīm runājošie lekcijā uzsvēra, ka taisīt jebkādas izstādes ir rīkotāja ziņā un apmeklēšana ir katra cilvēka ziņā, bet šī attieksme aizmirst to, ka daudzi cilvēki, kas reklāmas dēļ izdomā apmeklēt izstādi, ir nenobrieduši, jūtīgi un vienkārši stulbi, tādēļ būtu jāaizsargā no reklāmas ietekmes un iespējamās morālās traumas no līķīšiem, par ko jau ir dzirdēts.
Vēl oponenti saka, ka šajā izstādē ir ieguldīts ievērojams darbs, kas ļauj tam pretendēt uz mākslu vai vismaz amatniecību, bet tas man, personīgi, ir pie kājas un neliekas, ka tas nozīmē, ka tā ir māksla vai jebkas estētisks.