Feb. 6., 2011 | 02:40 pm
No:: lennay
Man ir puslabradors. Pēc izskata viss mātē (klasiskā mīļā draudzīgā miermicīgā labrodierenē), pēc rakstura diemžēl nezināmajā tēvā. Rezēm es apdomāju kastrēšanas iespēju, jo man šķiet, ka ne tikai garāmskrejošās kuces pie vainas, no kurām un vispār no jebkura suņa redzamības areālā viņam širmis iet ciet, bet vispār suņvīrietība un suņmačisms kā tāds. Viņš reizēm no pilnīga mīļuma kļūst nejauks, nikns un agresīvs, teritoriāls, vienmēr gatavs izaicināt augstāvstāvošus "bara" locekļus un mēģināt pakāpties pa hierarhijas kāpnēm, turklāt, skaidri zinādams, ka nedrīkst, nepalaiž iespēju pa kluso apšpricēt kādu objektu mājās (un pēc tam slēpties). Man ļoti negribētos šādā veidā iejaukties dabiskajos procesos, bet nu..nezinu. Skatīsimies, varbūt sunim jaunības maksimālisms un ar laiku situācija uzlabosies bez visas kastrēšanas.