Re: okultisti
Jun. 21., 2010 | 03:46 pm
No:: po
Pirmkārt, es agrāk ar to nodarbojos, un - jā, pie advancētākajām fāzēm tu tiešām viņus redzi.
Otrkārt, par kādu "supreme spirit" tu runā? Tu saki - vai nu tas vai šitas, vai allāhs vai kas. Ar ko tu tur savienojies? Tu taču to nemaz nezini! Tas ir vēl stulbāk nekā pārskaitīt visu savu naudu uz nezināmu konta numuru, cerot, ka tas būs tavējais, jo tādā gadījumā būtu vismaz kaut kāda niecīga cerība nepazaudēt to naudu. Taču garīgā pasaule ne tuvu nav neitrāla. Tur notiek 24/7 karš starp Dieva (jā - Bībeles Dieva) eņģeļiem un sātana eņģeļiem ("dieviem"). Un pie Dieva nevar nākt neviens grēcinieks, līdz ar ko tu defaultā pēc definīcijas piederi sātanam. Un vēl brīvprātīgi atdot viņam savu dzīvi, jo uzskati viņu par "supreme spirit", ir muļķīgi. Protams, mēs esam radīti, lai kalpotu, lai pielūgtu, bet savādi, ka tu savu anonīmo saimnieku (kurš ir sātans) uzskati par pielūgsmes un kalpošanas cienīgāku par Bībeles Dievu, kurš ir labs no A līdz Z. Bet te jau arī tas triks atklājas - katrs izvēlas pēc savas sirds. Tu izvēlies ļauno. Es, pēc Dieva želastības, kurā Viņš izmaina sirdi un atver acis, izvēlos Viņu. Es neceru, ka būšu nopelnījis kaut kādu sajūgšanos un harmoniju ar "dieviem" vai ar Dievu. Tas ir Viņš, kurš ir izglābis mani no tās elles, uz kuru visa pasaule - un arī tu - tik dedzīgi raujas savā patmīlībā. Es arī tāds biju. Es zinu, par ko es runāju. Un tad nu pašiem liekas, ka - oi cik mēs brīvi un vareni, jo atdodam savas dvēseles kaut kam anonīmam un nezinām, kas ir mūsu saimnieks! Bet no tā jau tu paliec tikai lētāks. Tikai maukas guļ ar svešiem cilvēkiem - i to ne par velti. Bet tu vnk tā nomet savu dvēseli zemē un vēl lepojies. Un to visu tikai tamdēļ, lai noliegtu Dievu, kurš nav vienaldzīģs, kurš nav neitrāls, kurš nav pasīvs - Dievu, kura priekšā tev nākas konstatēt savu necienīgo stāvokli. Lepnums. Nāve. That's all you get.
Otrkārt, par kādu "supreme spirit" tu runā? Tu saki - vai nu tas vai šitas, vai allāhs vai kas. Ar ko tu tur savienojies? Tu taču to nemaz nezini! Tas ir vēl stulbāk nekā pārskaitīt visu savu naudu uz nezināmu konta numuru, cerot, ka tas būs tavējais, jo tādā gadījumā būtu vismaz kaut kāda niecīga cerība nepazaudēt to naudu. Taču garīgā pasaule ne tuvu nav neitrāla. Tur notiek 24/7 karš starp Dieva (jā - Bībeles Dieva) eņģeļiem un sātana eņģeļiem ("dieviem"). Un pie Dieva nevar nākt neviens grēcinieks, līdz ar ko tu defaultā pēc definīcijas piederi sātanam. Un vēl brīvprātīgi atdot viņam savu dzīvi, jo uzskati viņu par "supreme spirit", ir muļķīgi. Protams, mēs esam radīti, lai kalpotu, lai pielūgtu, bet savādi, ka tu savu anonīmo saimnieku (kurš ir sātans) uzskati par pielūgsmes un kalpošanas cienīgāku par Bībeles Dievu, kurš ir labs no A līdz Z. Bet te jau arī tas triks atklājas - katrs izvēlas pēc savas sirds. Tu izvēlies ļauno. Es, pēc Dieva želastības, kurā Viņš izmaina sirdi un atver acis, izvēlos Viņu. Es neceru, ka būšu nopelnījis kaut kādu sajūgšanos un harmoniju ar "dieviem" vai ar Dievu. Tas ir Viņš, kurš ir izglābis mani no tās elles, uz kuru visa pasaule - un arī tu - tik dedzīgi raujas savā patmīlībā. Es arī tāds biju. Es zinu, par ko es runāju. Un tad nu pašiem liekas, ka - oi cik mēs brīvi un vareni, jo atdodam savas dvēseles kaut kam anonīmam un nezinām, kas ir mūsu saimnieks! Bet no tā jau tu paliec tikai lētāks. Tikai maukas guļ ar svešiem cilvēkiem - i to ne par velti. Bet tu vnk tā nomet savu dvēseli zemē un vēl lepojies. Un to visu tikai tamdēļ, lai noliegtu Dievu, kurš nav vienaldzīģs, kurš nav neitrāls, kurš nav pasīvs - Dievu, kura priekšā tev nākas konstatēt savu necienīgo stāvokli. Lepnums. Nāve. That's all you get.