Mar. 26., 2010 | 11:26 am
No:: inke

Nemiers.

Plaukst koki
Un ceļas pret sauli kā zaļi mirdzoši loki.
Nez vai es līdzi tiem plaukšu?

Kā es gribētu irdnē pirkstu kā saknes ielaist
Tepat uz vietas - bulvāros, ielās!
Un dzīvot,
Lai pār mani logi kā mirdzoši vēji plīvo.

Es dzeru, es elpoju, gribu un kustu.
Es redzu uz Latgales ceļiem krustus,
Putnus, kas pārlido Āfrikas stādus,
Putekļiem klātus,
Jūras, kas savos dziļumos rožainās radzes
Atsedz.
Bet manī nav miera.

Un vakaros bieži
Stundās,
Kad mežos uz upēm iet brieži,
Kad mūzība pil katrā sliekā,
Man liekas,
Es stāvu
liela
tumša laukuma vidū,
Kur es bērnībā bumbas situ
Un kur toreiz pēc zirgiem oda. (..)


Vopšim tur ir 3 lappuses, slinkums drukāt. pārējo var atrast "Iedomu spoguļos" vai balto kopoto rakstu 2. sējuma 58.lpp.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: