Mar. 13., 2008 | 03:29 pm
No:: savanna
Visos gadalaikos saule virs apvāršņa pusdienā nepakāpjas vienādi augstu. Vasaru tā tek augstāk; visaugstāk saule uzlīgo Zāļu dienā - tad Latvijā ir pati garākā diena gadā, kurai seko īsākā, Jāņu, nakts. Nākošā, 23.jūnijs, ir īstā Jāņu diena. Agrāk uzskatīja, ka jauna diena (diennakts) sākas vakarā, tāpēc arī Jāņu svinēšana iesākās 22.jūnija vakarā.
Ziemas dienās saules ceļš iet zemu virs apvāršņa. Viszemāk pie debesu loka tā paceļas 22.decembrī. Tā savukārt ir pati īsākā diena gadā, kuru nomaina visgarākā nakts. Ap šo laiku latvieši svin Ziemassvētkus.
Rudenī, 23.septembrī, un pavasarī, 21.martā, diena un nakts ir vienāda garuma. Arī tie ir nozīmīgi pieturas punkti Zemes ritējumā ap Sauli. Tāpēc rudenī senči attiecīgajā laikā svinējuši Miķeļus, bet pavasarī - Lieldienas.
Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi tiek saukti par saulgriežiem, jo tajos saule it kā pagriež, maina savu ritējumu.
Saulgrieži iedala gadu četros lielākos posmos.
Ziemas dienās saules ceļš iet zemu virs apvāršņa. Viszemāk pie debesu loka tā paceļas 22.decembrī. Tā savukārt ir pati īsākā diena gadā, kuru nomaina visgarākā nakts. Ap šo laiku latvieši svin Ziemassvētkus.
Rudenī, 23.septembrī, un pavasarī, 21.martā, diena un nakts ir vienāda garuma. Arī tie ir nozīmīgi pieturas punkti Zemes ritējumā ap Sauli. Tāpēc rudenī senči attiecīgajā laikā svinējuši Miķeļus, bet pavasarī - Lieldienas.
Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi tiek saukti par saulgriežiem, jo tajos saule it kā pagriež, maina savu ritējumu.
Saulgrieži iedala gadu četros lielākos posmos.