Mar. 13., 2008 | 10:38 am
No:: izkapts
Tā kā jautājums ir par to, kas filmā ir labs, tad nu es atbildu.
Šīs filmas vērtība ir smalkie dialogi, tiešām lielisks dramaturģijas darbs, ja neskaita dažas sižetiskas nepilnības, kaut gan sižets arī ir pārsteigumu pilns. Man bija divi momenti, kas mani sižetiski satrieca. No vienas puses, nebūtu godīgi pret skatītāju izmantot šādus paņēmienus, no otras puses, es esmu sajūsmā par to, ka Koeniem tomēr ir izdevies mani patīkami pārsteigt ar paņēmienu, ko tikai retais izmanto savās filmās. Bet tie dialogi, es prognozēju, ka daļa no tiem kļūs par klasiku, piemēram.:
- Ja es neatgriežos, pasaki mammai, ka es mīlu viņu.
- Bet tava mamma taču ir mirusi.
- Tad es pats viņai to pateikšu.
Bet tur ir vēl daudz labāki dialogi, daudz, daudz stilīgāki, filozofiskāki, bet tos labumiņus es jums neatklāšu, skatieties paši. (Šito tekstu es kā tīzeri tiem, kas nav redzējuši, rakstīju).
Šīs filmas vērtība ir smalkie dialogi, tiešām lielisks dramaturģijas darbs, ja neskaita dažas sižetiskas nepilnības, kaut gan sižets arī ir pārsteigumu pilns. Man bija divi momenti, kas mani sižetiski satrieca. No vienas puses, nebūtu godīgi pret skatītāju izmantot šādus paņēmienus, no otras puses, es esmu sajūsmā par to, ka Koeniem tomēr ir izdevies mani patīkami pārsteigt ar paņēmienu, ko tikai retais izmanto savās filmās. Bet tie dialogi, es prognozēju, ka daļa no tiem kļūs par klasiku, piemēram.:
- Ja es neatgriežos, pasaki mammai, ka es mīlu viņu.
- Bet tava mamma taču ir mirusi.
- Tad es pats viņai to pateikšu.
Bet tur ir vēl daudz labāki dialogi, daudz, daudz stilīgāki, filozofiskāki, bet tos labumiņus es jums neatklāšu, skatieties paši. (Šito tekstu es kā tīzeri tiem, kas nav redzējuši, rakstīju).