Jan. 14., 2008 | 10:45 pm
No:: spuldziite
zeme
+
3.4.2.1.1. Leksiskie homonīmi
Leksiskie homonīmi un to rašanās cēloņi ir dažādi. Tie vispusīgi raksturoti A. Lauas Latviešu leksikoloģijā (Laua 3, 53 – 58), tāpēc šeit netiks skaidroti. Daži piemēri: balle (sarīkojums) un balle (mērvienība); boa (žņaudzējčūska) un boa (uzliekama apkakle); delta (upes grīvas rajons trīsstūra veidā) un delta (grieķu alfabēta burts); gamma (mūzikā) un gamma (grieķu alfabēta burts); kāre (pēc zināšanām) un kāre (medum); lēca (brillēm) un lēca (augs); prese (periodiski iespieddarbi) un prese (spiedne); sekretārs (darbinieks) un sekretārs (mēbele); titāns (ķīmisks elements) un titāns (cilvēks ar izcilām spējām) u. tml. Valodas praksē galvenais ir prast šķirt attiecīgo vārdu nozīmes.
3.4.2.1.2. Derivatīvie homonīmi
Derivatīvie homonīmi ir veidojušies derivācijas procesā. Latviešu valodā tie ir deminutīvi, kuri radušies atšķirīgā veidā, – viens no tiem vispār ir lietots tikai deminutīva formā, parasti tas ir termins; otrs var tikt brīvi darināts no substantīva ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi un funkcionēšanas sfēru. Veidojas formāli identi deminutīvi, kam ir formāli identas paralēlas paradigmas; deminutīvu nozīmes ir atšķirīgas. Minētā tipa derivatīvie homonīmi ir substantīvi. Piemēram: jandāliņš (deja) jandāliņš (deminutīvs no jandāls ‘skandāls’); jājamzirdziņš (aizraušanās) – jājamzirdziņš (deminutīvs no jājamzirgs); jūrascūciņa (grauzējs dzīvnieks) – jūrascūciņa (deminutīvs no jūrascūka ‘vaļu kārtas dzīvnieks’); kauliņš (ķirša kauliņš) – kauliņš (deminutīvs no kauls); ormanītis (putns) – ormanītis (deminutīvs no ormanis); ratiņš (vērpšanai) – ratiņš (deminutīvs no rats); vilnītis (sēne) – vilnītis (deminutīvs no vilnis); tupelīte (dzīvnieks) – tupelīte (deminutīvs no tupele) u. tml. Derivatīvos homonīmus ir iespējams izmantot kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, salīdzinot reāli diferentus jēdzienus, veidojot dažādus kalambūrus u. tml.
+
3.4.2.1.1. Leksiskie homonīmi
Leksiskie homonīmi un to rašanās cēloņi ir dažādi. Tie vispusīgi raksturoti A. Lauas Latviešu leksikoloģijā (Laua 3, 53 – 58), tāpēc šeit netiks skaidroti. Daži piemēri: balle (sarīkojums) un balle (mērvienība); boa (žņaudzējčūska) un boa (uzliekama apkakle); delta (upes grīvas rajons trīsstūra veidā) un delta (grieķu alfabēta burts); gamma (mūzikā) un gamma (grieķu alfabēta burts); kāre (pēc zināšanām) un kāre (medum); lēca (brillēm) un lēca (augs); prese (periodiski iespieddarbi) un prese (spiedne); sekretārs (darbinieks) un sekretārs (mēbele); titāns (ķīmisks elements) un titāns (cilvēks ar izcilām spējām) u. tml. Valodas praksē galvenais ir prast šķirt attiecīgo vārdu nozīmes.
3.4.2.1.2. Derivatīvie homonīmi
Derivatīvie homonīmi ir veidojušies derivācijas procesā. Latviešu valodā tie ir deminutīvi, kuri radušies atšķirīgā veidā, – viens no tiem vispār ir lietots tikai deminutīva formā, parasti tas ir termins; otrs var tikt brīvi darināts no substantīva ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi un funkcionēšanas sfēru. Veidojas formāli identi deminutīvi, kam ir formāli identas paralēlas paradigmas; deminutīvu nozīmes ir atšķirīgas. Minētā tipa derivatīvie homonīmi ir substantīvi. Piemēram: jandāliņš (deja) jandāliņš (deminutīvs no jandāls ‘skandāls’); jājamzirdziņš (aizraušanās) – jājamzirdziņš (deminutīvs no jājamzirgs); jūrascūciņa (grauzējs dzīvnieks) – jūrascūciņa (deminutīvs no jūrascūka ‘vaļu kārtas dzīvnieks’); kauliņš (ķirša kauliņš) – kauliņš (deminutīvs no kauls); ormanītis (putns) – ormanītis (deminutīvs no ormanis); ratiņš (vērpšanai) – ratiņš (deminutīvs no rats); vilnītis (sēne) – vilnītis (deminutīvs no vilnis); tupelīte (dzīvnieks) – tupelīte (deminutīvs no tupele) u. tml. Derivatīvos homonīmus ir iespējams izmantot kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, salīdzinot reāli diferentus jēdzienus, veidojot dažādus kalambūrus u. tml.