Apr. 24., 2007 | 11:04 am
No:: str
Ļoti vērtīgi pirms grēksūdzes palasīt sirdsskaidrās Konstantinopoles Teodoras dzīves aprakstu (piemiņas diena 30. decembris pēc vecā stila). Viņa pieņēma mūķenes kārtu un veica savu varoņdarbu sirdsskaidrā Basilija Jaunā (piemiņas diena 26. marts) vadībā. Viņa nomira 940. gadā. Sv. Basilija skolnieks Grigorijs pēc Teodoras nāves lūdza starecam atklāt Teodoras pēcnāves likteni. Un, lūk, pēc svētā tēva, lūgšanām skolniekam bija brīnumaina parādība: viņš sarunājās ar sirdsskaidro Teodoru, un viņa pavēstīja Grigorijam par to, kas notika ar viņu nāves brīdī un vēlāk, kad viņas dvēsele izgāja šausmīgus pārbaudījumus. Praktiski Grēksūdzes Noslēpums notiek tā:
Sākumā priesteris lūdzas ar visiem, kas vēlas izsūdzēt grēkus. Pēc tam viņš īsumā atgādina visvairāk izplatītos grēkus, runā par grēksūdzes nozīmi, par grēksūdzes atbildību, par to, ka viņi stāv Paša Kunga priekšā un priesteris ir tikai liecinieks noslēpumainai sarunai ar Dievu un ka grēku apzināta slēpšana pastiprina grēku nožēlotāja vainu.
Pēc tam grēku sūdzētāji pa vienam pieiet pie analoja, uz kura stāv Svētais Evaņģēlijs un Krusts, paklanās Krustam un Evaņģēlijam, nostājas pie analoja, noliec galvu vai nostājas uz ceļiem (pēdējais nav obligāti) un sāk izsūdzēt grēkus. Derīgi ir sev sastādīt aptuvenu plānu - kādus grēkus izsūdzēt, lai neaizmirstos grēksūdzē, taču vajag ne tikai vienkārši nolasīt pēc lapiņas savas apgrēcības, bet ar vainas apziņu un nožēlu atklāt tās Dievam, izņemt tās no savas dvēseles kā kādu riebīgu čūsku un ar riebuma sajūtu atbrīvoties no tām (salīdzini šo grēku sarakstu ar tiem sarakstiem, kurus turēs ļaunie gari moku vietās, un iegaumē: jo rūpīgāk sevi atmaskosi, jo mazāk lappušu atradīsies dēmonu sarakstos). Pie tam, protams, katra tāda riebeklības izņemšana un tās parādīšana gaismā tiek pavadīta ar tādu kā kauna sajūtu, bet zini droši: Pašam Kungam un Viņa kalpam - tavas grēksūdzes uzklausītājam priesterim, lai cik pretīga liktos tava iekšējā grēcīgā pasaule, viņa dvēselē ir tikai prieks, ka tu no tās atsakies. Jebkurš priesteris pēc patiesas grēksūdzes vēl vairāk pievērš uzmanību grēku nožēlotājam, daudz tuvāk un gādīgāk sāk pret to izturēties.
Sākumā priesteris lūdzas ar visiem, kas vēlas izsūdzēt grēkus. Pēc tam viņš īsumā atgādina visvairāk izplatītos grēkus, runā par grēksūdzes nozīmi, par grēksūdzes atbildību, par to, ka viņi stāv Paša Kunga priekšā un priesteris ir tikai liecinieks noslēpumainai sarunai ar Dievu un ka grēku apzināta slēpšana pastiprina grēku nožēlotāja vainu.
Pēc tam grēku sūdzētāji pa vienam pieiet pie analoja, uz kura stāv Svētais Evaņģēlijs un Krusts, paklanās Krustam un Evaņģēlijam, nostājas pie analoja, noliec galvu vai nostājas uz ceļiem (pēdējais nav obligāti) un sāk izsūdzēt grēkus. Derīgi ir sev sastādīt aptuvenu plānu - kādus grēkus izsūdzēt, lai neaizmirstos grēksūdzē, taču vajag ne tikai vienkārši nolasīt pēc lapiņas savas apgrēcības, bet ar vainas apziņu un nožēlu atklāt tās Dievam, izņemt tās no savas dvēseles kā kādu riebīgu čūsku un ar riebuma sajūtu atbrīvoties no tām (salīdzini šo grēku sarakstu ar tiem sarakstiem, kurus turēs ļaunie gari moku vietās, un iegaumē: jo rūpīgāk sevi atmaskosi, jo mazāk lappušu atradīsies dēmonu sarakstos). Pie tam, protams, katra tāda riebeklības izņemšana un tās parādīšana gaismā tiek pavadīta ar tādu kā kauna sajūtu, bet zini droši: Pašam Kungam un Viņa kalpam - tavas grēksūdzes uzklausītājam priesterim, lai cik pretīga liktos tava iekšējā grēcīgā pasaule, viņa dvēselē ir tikai prieks, ka tu no tās atsakies. Jebkurš priesteris pēc patiesas grēksūdzes vēl vairāk pievērš uzmanību grēku nožēlotājam, daudz tuvāk un gādīgāk sāk pret to izturēties.