Ģimenes strīda risināšana/mediācija?
Sep. 11., 2020 | 11:38 am
posted by: dominika in pajautaa
Sveiki! Vai kāds/a varētu ieteikt, varbūt no personīgas pieredzes, speciālistu un/vai rīcības plānu smaga, ieilguša ģimenes strīda risināšanā?
Konkrētāk, runa ir nevis par laulāto vai dzīvesbiedru attiecībām, bet gan vecāka attiecībām ar pieaugušu bērnu un viņa laulāto. Situāciju sarežģī tas, ka pastāv aizdomas, ka vecākam varētu būt nediagnosticēta psihiska saslimšana (ir manīts nepamatots, pārspīlēts aizdomīgums, delūzijas, sašķobīta realitātes uztvere), un tādejādi nav zināms, cik lielā mērā vecāks būtu gatavs iesaistīties konflikta risināšanā. Taču tā kā sadzīves apstākļi liek samērā regulāri tikties, vecākam nav pastāvīga darba (zināmā mērā finansiāli atkarīgs no bērna, ko noliedz), kā arī vecākam un bērnam pieder kopīpašums, būtu ļoti nepieciešams speciālista padoms, kā tai pusei, kas ir gatava kaut ko darīt, rīkoties, uzvesties, lai mazinātu emocionālo stresu un vismaz nepasliktinātu, bet, ja iespējams, uzlabotu situāciju, līdz otra puse ir gatava iesaistīties konflikta risināšanā un kopīga kompromisa atrašanā. Diemžēl attiecības ģimenē nav pārāk emocionāli tuvas un atklātas, tādēļ situācija ir ļoti samilzusi, tik tālu, ka ir nepieciešama kaut kāda intervence, jo pastāv bažas, ka vecāks var rīkoties neadekvāti, apdraudot sevi vai citus. Būšu pateicīga par jebkādu noderīgu ieteikumu.
Konkrētāk, runa ir nevis par laulāto vai dzīvesbiedru attiecībām, bet gan vecāka attiecībām ar pieaugušu bērnu un viņa laulāto. Situāciju sarežģī tas, ka pastāv aizdomas, ka vecākam varētu būt nediagnosticēta psihiska saslimšana (ir manīts nepamatots, pārspīlēts aizdomīgums, delūzijas, sašķobīta realitātes uztvere), un tādejādi nav zināms, cik lielā mērā vecāks būtu gatavs iesaistīties konflikta risināšanā. Taču tā kā sadzīves apstākļi liek samērā regulāri tikties, vecākam nav pastāvīga darba (zināmā mērā finansiāli atkarīgs no bērna, ko noliedz), kā arī vecākam un bērnam pieder kopīpašums, būtu ļoti nepieciešams speciālista padoms, kā tai pusei, kas ir gatava kaut ko darīt, rīkoties, uzvesties, lai mazinātu emocionālo stresu un vismaz nepasliktinātu, bet, ja iespējams, uzlabotu situāciju, līdz otra puse ir gatava iesaistīties konflikta risināšanā un kopīga kompromisa atrašanā. Diemžēl attiecības ģimenē nav pārāk emocionāli tuvas un atklātas, tādēļ situācija ir ļoti samilzusi, tik tālu, ka ir nepieciešama kaut kāda intervence, jo pastāv bažas, ka vecāks var rīkoties neadekvāti, apdraudot sevi vai citus. Būšu pateicīga par jebkādu noderīgu ieteikumu.