Dec. 9., 2006 | 07:16 pm
No:: panacea
nu es varu pastāstīt, ka manai mātes māsai bija rīzenšnauceris (ir 3 šnauceru veidi - mazais, vidējais jeb mitelšnauceris un lielais jeb rīzenšnauceris), bet kaukāda iemesla dēļ šams bija iedots kādu laiku ōmei. ōme tai laikā strādāja par sargu pienotavā un ņēma to suni līdzi. un ko tu neteiksi - šamais točna noķēra zagļus! cik aceros kaukādā suņskolā bija biši vests bet nu nebija nekāds ūberapmācītais. a zini kā - pienotavas teritōrija baigi lielā, a šis bij sadzirdējis, aiztesies un nav ļāvis zagļiem projām bēgt.
un es pati tajā laikā biju kādus gadus nūū 5 - 8 veca un man likās ka fantastiskāks suns savu mūžu nav redzēts. aceros ka ōme vienreiz nāca mums pretī un tas suns mūs jau pa kādu kilometru saoda un nesās pretī baigā sajūsmā un spēlēties ar viņu varēja tā ka maz neliekās. vienīgi - nu bērns točna viņu ārā pie pavadas neizvedīs - nenoturēs.
nuja un tad šitais rīzenšnauceris manī ieviesa mīlestību pret šnauceriem in dženeral. paši paņēmām mitelšnauceri, kas bija ārkārtīgi mīļš un pilnīgi kusa jebkura mājnieka klātbūtnē. aceros, ka samācīju viņam visas tās pavēles sēdēt, gulēt blā blā kaukādu 3 dienu laikā un tad atskārtu, ka, dēm, nav vairs ko mācīt!
un nujā - māju arī sargāja ne pa jokam, jo kā ciemiņi nāca ta rēja neatņemdamies un bija traki aizdomīgs, bet ta ka parādīja, ka tas ir ciemiņš un tas ir labs, ta viss bija kārtībā.
mīnusi: viņi mēdz riet arī naktīs un tas ir skaļi; viņiem nekrīt ārā spalva un cilvēkiem pret viņiem nav alerģija, kas it kā ir labi, bet 2x gadā jāved pie friziera, ja vien pats necērp; viņiem mēdz būt izteikti irōniska humōra izjūta, kā rezultātā tu brīžam vari beigts palikt cenšoties atdabūt teiksim cimdu, ar kuru viņš tev nekaunīgi skraida apkārt, vēl pamet gaisā, bet atņemt neļauj. :D
nu tā kaukā
un es pati tajā laikā biju kādus gadus nūū 5 - 8 veca un man likās ka fantastiskāks suns savu mūžu nav redzēts. aceros ka ōme vienreiz nāca mums pretī un tas suns mūs jau pa kādu kilometru saoda un nesās pretī baigā sajūsmā un spēlēties ar viņu varēja tā ka maz neliekās. vienīgi - nu bērns točna viņu ārā pie pavadas neizvedīs - nenoturēs.
nuja un tad šitais rīzenšnauceris manī ieviesa mīlestību pret šnauceriem in dženeral. paši paņēmām mitelšnauceri, kas bija ārkārtīgi mīļš un pilnīgi kusa jebkura mājnieka klātbūtnē. aceros, ka samācīju viņam visas tās pavēles sēdēt, gulēt blā blā kaukādu 3 dienu laikā un tad atskārtu, ka, dēm, nav vairs ko mācīt!
un nujā - māju arī sargāja ne pa jokam, jo kā ciemiņi nāca ta rēja neatņemdamies un bija traki aizdomīgs, bet ta ka parādīja, ka tas ir ciemiņš un tas ir labs, ta viss bija kārtībā.
mīnusi: viņi mēdz riet arī naktīs un tas ir skaļi; viņiem nekrīt ārā spalva un cilvēkiem pret viņiem nav alerģija, kas it kā ir labi, bet 2x gadā jāved pie friziera, ja vien pats necērp; viņiem mēdz būt izteikti irōniska humōra izjūta, kā rezultātā tu brīžam vari beigts palikt cenšoties atdabūt teiksim cimdu, ar kuru viņš tev nekaunīgi skraida apkārt, vēl pamet gaisā, bet atņemt neļauj. :D
nu tā kaukā