Nov. 25., 2006 | 12:57 am
No:: panacea
a es vakar biju pie tantiņas. tantiņa teica ka baigais lāsts esot bijis uzlikts un to noņēma. sirreālais šajā "seansā" bija tas, ka man bija jāiedomājas cilvēki, kas būtu varējuši man lāstu uzlikt un jānosauc viņu vārdi, kamēr viņa grieza man virs galvas ķēdītē iekārtu kuloniņu ar svēto mariju. kad nosaucu to "īsto personu" tas kuloniņš MOMENTĀ pārstāja griezties, bez inerces bez jebkā, pat ja tantīte būtu to pašrocīgi griezusi. tas tā dīvaini kā saka.