gudrīšiem. kultūras definīcija
Okt. 20., 2006 | 08:36 pm
No:: goo
Izcelsme - latīņu cultura ‘kopšana, apstrādāšana, audzināšana’.
- 1. Viss, ko cilvēku sabiedrība radījusi ar cilvēku fizisko un garīgo darbu, atšķirībā no dabas parādībām; šaurākā nozīmē — cilvēku garīgās dzīves un sociālās uzvedības normu sfēra.
- 2. arheol. Tādu arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- 3. Kvalitāte, atbilstība normām, pilnīgums (kādā darbības vai zināšanu sfērā), piem., darba kultūra, galda kultūra, valodas kultūra u. c.
- 4. lauks. Paveids, suga (kultūraugiem); šā paveida, sugas augi.
- 5. biol. Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta mikroorganismu kolonija; barotne šādas kolonijas audzēšanai.
- 6. biol. Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts audu (šūnu) kopums.
- 7. sociol. Vēstures gaitā evolucionējošs cilvēka spēju, normu, metožu un atziņu kopums, ar kura palīdzību cilvēce bez iedzimtības starpniecības aizvien paplašina savas iespējas.
- 1. Viss, ko cilvēku sabiedrība radījusi ar cilvēku fizisko un garīgo darbu, atšķirībā no dabas parādībām; šaurākā nozīmē — cilvēku garīgās dzīves un sociālās uzvedības normu sfēra.
- 2. arheol. Tādu arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- 3. Kvalitāte, atbilstība normām, pilnīgums (kādā darbības vai zināšanu sfērā), piem., darba kultūra, galda kultūra, valodas kultūra u. c.
- 4. lauks. Paveids, suga (kultūraugiem); šā paveida, sugas augi.
- 5. biol. Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta mikroorganismu kolonija; barotne šādas kolonijas audzēšanai.
- 6. biol. Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts audu (šūnu) kopums.
- 7. sociol. Vēstures gaitā evolucionējošs cilvēka spēju, normu, metožu un atziņu kopums, ar kura palīdzību cilvēce bez iedzimtības starpniecības aizvien paplašina savas iespējas.