Aug. 15., 2006 | 01:49 pm
No:: lyrfeel
Negribas īsti domāt un apsvērt kaut ko tik nežēlīgu un smagu.
Bet uzskatu, ka, ja vecākiem tāds ir piedzimis, tātad tam ir jēga, ir tāds dzīves uzdevums. Jājautā - vai tad nebūtu arī neiedomājami sirdsapziņas pārmetumi līdz mūža galam, ja atteiktos no tāda tik slima bērniņa un pamestu likteņa varā?
Abi varianti - paturēt vai atteikties - ir vienlīdz nopietni, sarežģīti un emocionāli un atstās ietekmi uz visu mūžu atlikušo. Būtībā izvēles nav, ir fakts, ar ko jārēķinās. Vēlu visiem veiksmi un veselību
Bet uzskatu, ka, ja vecākiem tāds ir piedzimis, tātad tam ir jēga, ir tāds dzīves uzdevums. Jājautā - vai tad nebūtu arī neiedomājami sirdsapziņas pārmetumi līdz mūža galam, ja atteiktos no tāda tik slima bērniņa un pamestu likteņa varā?
Abi varianti - paturēt vai atteikties - ir vienlīdz nopietni, sarežģīti un emocionāli un atstās ietekmi uz visu mūžu atlikušo. Būtībā izvēles nav, ir fakts, ar ko jārēķinās. Vēlu visiem veiksmi un veselību