Jun. 27., 2006 | 10:44 am
No:: prtg
Lieta nopietna. Nekādu indi labāk nelietot, pašam taču tur pēc tam būs jādzīvo. Lai kādu metodi neizvēlētos, vajadzīgs piemērots apģērbs - garas, slēgtas piedurknes un bikses, vēlams biezs, blīvs materiāls. Rokās ādas cimdi, galvā cepure vai kapuce, seju sedzoša maska vai vismaz slēpotāju brilles un, teiksim, respirators. Var nosiet seju ar marli pa vidu ielīmējot leikoplastu vai līmlenti, brīvu atstājot vismaz muti. Jāsagatavo aptieciņa un līdzeklis pret lapseņu kodumiem. Jānofotografējas, lai būtu, ko atcerēties. Tad jāuzkāpj līdz pūznim ar drēbes maisiņu, kuram galu var ātri aizvilkt ar aukliņu un nofiksēt, teiksim no guļammaisa un iepriekš sagatavotiem kvalitatīvas līmlentes gabaliņiem, vislabākā ir pelēkā no būvniecības preču veikaliem. Uzmauc pūznim maisiņu un ātri ar līmlenti pielīmē maisiņa malas pie virsmas, pie kuras turas pūznis, pūznim tālākajā malā no sevis tā, lai savelkamās auklas ir pa rokai. Lapsenes pa brīvo galu noteikti līdīs ārā, bet nedrīkst nobīties. Ja tomēr paliek pavisam bail, drīkst kliegt, bet nezaudējot koncentrēšanos uz veicamajām darbībām. Pieturot maisiņu aiz nepielīmētās malas, ar kādu asu plāksni vai nazi veic ar ātras kustības, atdalot pūzni no virsmas un tikko tas iekrīt maisiņā, uzreiz aizvelk tam galu. Ja izrādās, ka maisam ir kāds caurumiņš, izmanto līmlentes gabaliņus, lai to aiztaisītu. Lapsenes labāk nemocīt, bet maisiņu aiznest uz mežu, mazliet pavērt galu un skriet mājās.