Maijs. 30., 2006 | 09:23 am
No:: zobgale
mani bērni bija pavisam mazi tais laikos, kad viss bija uz taloniem un pēc piena bija jāstāv garās rindās. Vīrs studēja Maskavā un veda piena maisījuma bundžas no turienes. Viens zviedru korespondencšahists, salasījies avīzēs, ka pie mums gluži vai bads, atsūtīja milzu paku ar produktiem, tur bija iekšā i kafija, i šokolāde, i auzu pārslas. Bet nebija prieka nekāda, to paku saņemot. Kaut kā abidno palika par savu zemi, kaut kā tā.
svaigi dārzeņi, kad ienācās, tirgū vienmēr bijuši nopērkami. Pirmajie redīsie, gurķi, tomāti un jaunie kartupeļi tolaik likās brīnum gardi, tik ilgi gaidīti kā nekā.
bonbongas, tās lētās, bija vienmēr.
un, nākot no skolas, pastāvēt rindā pēc sveramā saldējuma vafelēs vai pie kvasa mucas bija tīrā izprieca.
svaigi dārzeņi, kad ienācās, tirgū vienmēr bijuši nopērkami. Pirmajie redīsie, gurķi, tomāti un jaunie kartupeļi tolaik likās brīnum gardi, tik ilgi gaidīti kā nekā.
bonbongas, tās lētās, bija vienmēr.
un, nākot no skolas, pastāvēt rindā pēc sveramā saldējuma vafelēs vai pie kvasa mucas bija tīrā izprieca.