kugis

Maijs. 30., 2006 | 09:13 am
No:: kugis

Atceros, ka mamma strādāja par šefpavāru vienā ēdnīcā, kas apkalpoja armijas rūpnīcu (no sērijas ražojas bērnu ratiņus, bet sanāk kalašņikovi un granātmetēji). Tur bija īpašs nodrošinājums ar pārtiku un mamma mājās veda banānus, marmelādi un gaļas arī bija daudz. Vedu mājās čomus pie sevis, kas ar gardu muti to visu tiesāja un mamma speciāli cepa karbonādes, lai varu pacienāt. Taču mamma un tētis par to visu atstrādāja - 7os no rīta mūs ar māsu uz bērndārzu, 8os darbā un 20os bija pakaļ mums uz bērndārzu atkal. Svētdienas retas bija brīvas, par sestdienām nemaz nerunājot.
Veikalā glušaks absolūts - labākajā gadījumā kautkādas tomātu pastas konservbundžās, govu tesmeņi un ļoti apšaubāmas kvalitātes galerti.
It kā neslikti dzīvojām padomju laikā, taču zinu, ka citiem tik vienkārši nebija un atgriezties tajos laikos negribu nekādā gadījumā.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: