Tā nebūs īsti sociopātija, bet gan dementia praecox - agriina plaanpraatiiba (lat.val.)
Maijs. 1., 2006 | 10:46 am
No:: buks
Debilitaates gadiijumos slimniekam vislielaakaas gruutiibas ir radoshi domaat, bet citaadi (iipashi vieglos gadiijumos) vinsh var apmierinoshi ieklauties sabiedriibaa un atrast sev piemeerotus sarunu biedrus... 258.lpp.
Histeeriskaas psihopaatijas slimniekiem nav raksturiiga dzilja domaashana un logiski spriedumi... Lai pieveerstu sev uzmaniibu, vinji labpraat ienjem vairaakumam preteeju poziiciju (diskusijaas par kultuuru, politiku utt.)... 228.lpp.
Histeeriskie psihopaati visiem liidzekliem censhas pieveerst sev uzmaniibu... Dazhi slimnieki censhas radiit iespaidu, ka ir ljoti gudri un izgliitoti... lepojas ar saviem sasniegumiem un diplomiem. ... Visgruutaak histeeriskie psihopaati paciesh vienaldziibu pret sevi, taadeelj, ja viniem neizdodas radiit par sevi pozitiivu iespaidu, slimnieks kljuust klaji rupjsh un agresiivs, rada konfliktus un striidus, lai tikai tomeer tiktu ieveerots... 227.lpp.
Psihopaatija ir visas personiibas disharmonija. Patalogiju kopumaa veido neatbilstiiba starp atsevishkaam psihiskaas dziives sastaavdalaam - viegla uzbudinaatiiba, rupjiiba, kasapvienojas ar nespeeju ieklauties normaalaa sabiedriibaa. Slimnieki nav plaanpraatiigi, bet biezhi pat apveltiiti ar labaam sprieshanas speejaam... Nespeej pielaut, ka citam vareetu buut taisniiba... Sava rakstura deel ciesh vai nu pashi, vai like ciest citiem... 223.lpp.
Dusmiigaas maanijas gadiijumaa shizofreenijas slimniekam pacilaats garastaavoklis ir vienlaikus ar uzbudinaatiibu, dusmaam. Slimnieks viegli sadusmojas, aatri konfliktee, rupji aizskar citus, visur iejaucas, uzbaazhas ar savu viedokli un klaatbuutni. 124.lpp.
Emocionaals trulums ir viens no shizofreenijas pamatsimptomiem. Shizofreenijas slimnieku reakcija uz taadiem notikumiem, pret kuriem psihiski vesels cilveeks nevar palikt vienaldziigs, ir neadekvaata. 104.lpp.
Plaanpraatiibas simptomi. Zuud humora izjuuta, atsauciiba, eetikas izpratne, sashaurinaas intereses, slimniekam nemotiveeta patika vai nepatika pret apkaarteejiem, uzsveerta tieksme uz seksuaala satura sarunaam, banaalaam anekdoteem, rupjiibaam leksikaa... zuud speeja sevi objektiivi noveerteet. 90.lpp.
Interpetatiivie murgi. Slimnieks savas domas pamato, radot aizvien jaunus un jaunus secinaajumus. Slimnieks patalogiskajaa staavoklii piekriit tikai tiem faktiem un pieraadiijumiem, kas vinja radiito murgu sisteemu apstiprina. Tos faktus un pamatojumus, kuri ar vinja murgiem ir pretrunaa, vinsh nepienem. 38.lpp.
Patalogiskaa domaashana raksturiiga shizofreenijas slimniekiem. ...raksturiiga patalogiska logika, kuraa gan daleeji ir izmantota veselu cilveeku logika, bet rezultaataa rodas aplams, nepareizs secinaajums. 36.lpp
Rezoneeshana ir shizofreenijas slimnieku tuksha, neaugliiga spriedeleeshana par banaalaam teemaam, par kuraam vispaar nebuutu veerts runaat. 35.lpp.
Saraustiita domaashana visbiezhaak sastopama shizofreenijas gadiijumos - saakumaa teikuma atsevishko dalju gramatiski pareizais veidojums var radiit iespaidu, ka slimnieks runaa sakariigi, bet jau peec paaris teikumiem klausiitaajs apjuuk, jo vairs nekaa nevar saprast. Shaadi slimnieki saakumaa var maldiigi atstaat pat gudru cilveeku iespaidu. 33.lpp.
Perservaacijas gadiijumaa... slimnieks iestreegst pirmajaa izvirziitajaa jautaajumaa, nespeejot izsekot liidzi naakoshajiem jautaajumiem, kaa rezultaataa visu laiku nevietaa atbild vienu un to pashu vaardu vai vaardu salikumu, runaa par vienu un to pashu teemu, kaut sarunu biedrs sen jau uzdevis citu jautaajumu. 33.lpp.
Disforija... slimnieki viegli uzbudinaami... ir tieksme kaadu aizskart, apvainot, konflikteet. ...censhas izraisiit skandaalus, ir agresiivi. ...noveero hroniska alkoholisma vai smadzenju traumu gadiijumos. 28.lpp.
Senestopaatijas gadiijumaa slimnieks, staastot un pauzhot savu viedokli, nespeej atrast adekvaatus apziimeejumus latviski un censhas lietot valodaa neesoshus apziimeejumus - jaunvaardus (neologismus). 25.lpp.
© I.Egliitis, "Psihiatrija", R., 1974.
Histeeriskaas psihopaatijas slimniekiem nav raksturiiga dzilja domaashana un logiski spriedumi... Lai pieveerstu sev uzmaniibu, vinji labpraat ienjem vairaakumam preteeju poziiciju (diskusijaas par kultuuru, politiku utt.)... 228.lpp.
Histeeriskie psihopaati visiem liidzekliem censhas pieveerst sev uzmaniibu... Dazhi slimnieki censhas radiit iespaidu, ka ir ljoti gudri un izgliitoti... lepojas ar saviem sasniegumiem un diplomiem. ... Visgruutaak histeeriskie psihopaati paciesh vienaldziibu pret sevi, taadeelj, ja viniem neizdodas radiit par sevi pozitiivu iespaidu, slimnieks kljuust klaji rupjsh un agresiivs, rada konfliktus un striidus, lai tikai tomeer tiktu ieveerots... 227.lpp.
Psihopaatija ir visas personiibas disharmonija. Patalogiju kopumaa veido neatbilstiiba starp atsevishkaam psihiskaas dziives sastaavdalaam - viegla uzbudinaatiiba, rupjiiba, kasapvienojas ar nespeeju ieklauties normaalaa sabiedriibaa. Slimnieki nav plaanpraatiigi, bet biezhi pat apveltiiti ar labaam sprieshanas speejaam... Nespeej pielaut, ka citam vareetu buut taisniiba... Sava rakstura deel ciesh vai nu pashi, vai like ciest citiem... 223.lpp.
Dusmiigaas maanijas gadiijumaa shizofreenijas slimniekam pacilaats garastaavoklis ir vienlaikus ar uzbudinaatiibu, dusmaam. Slimnieks viegli sadusmojas, aatri konfliktee, rupji aizskar citus, visur iejaucas, uzbaazhas ar savu viedokli un klaatbuutni. 124.lpp.
Emocionaals trulums ir viens no shizofreenijas pamatsimptomiem. Shizofreenijas slimnieku reakcija uz taadiem notikumiem, pret kuriem psihiski vesels cilveeks nevar palikt vienaldziigs, ir neadekvaata. 104.lpp.
Plaanpraatiibas simptomi. Zuud humora izjuuta, atsauciiba, eetikas izpratne, sashaurinaas intereses, slimniekam nemotiveeta patika vai nepatika pret apkaarteejiem, uzsveerta tieksme uz seksuaala satura sarunaam, banaalaam anekdoteem, rupjiibaam leksikaa... zuud speeja sevi objektiivi noveerteet. 90.lpp.
Interpetatiivie murgi. Slimnieks savas domas pamato, radot aizvien jaunus un jaunus secinaajumus. Slimnieks patalogiskajaa staavoklii piekriit tikai tiem faktiem un pieraadiijumiem, kas vinja radiito murgu sisteemu apstiprina. Tos faktus un pamatojumus, kuri ar vinja murgiem ir pretrunaa, vinsh nepienem. 38.lpp.
Patalogiskaa domaashana raksturiiga shizofreenijas slimniekiem. ...raksturiiga patalogiska logika, kuraa gan daleeji ir izmantota veselu cilveeku logika, bet rezultaataa rodas aplams, nepareizs secinaajums. 36.lpp
Rezoneeshana ir shizofreenijas slimnieku tuksha, neaugliiga spriedeleeshana par banaalaam teemaam, par kuraam vispaar nebuutu veerts runaat. 35.lpp.
Saraustiita domaashana visbiezhaak sastopama shizofreenijas gadiijumos - saakumaa teikuma atsevishko dalju gramatiski pareizais veidojums var radiit iespaidu, ka slimnieks runaa sakariigi, bet jau peec paaris teikumiem klausiitaajs apjuuk, jo vairs nekaa nevar saprast. Shaadi slimnieki saakumaa var maldiigi atstaat pat gudru cilveeku iespaidu. 33.lpp.
Perservaacijas gadiijumaa... slimnieks iestreegst pirmajaa izvirziitajaa jautaajumaa, nespeejot izsekot liidzi naakoshajiem jautaajumiem, kaa rezultaataa visu laiku nevietaa atbild vienu un to pashu vaardu vai vaardu salikumu, runaa par vienu un to pashu teemu, kaut sarunu biedrs sen jau uzdevis citu jautaajumu. 33.lpp.
Disforija... slimnieki viegli uzbudinaami... ir tieksme kaadu aizskart, apvainot, konflikteet. ...censhas izraisiit skandaalus, ir agresiivi. ...noveero hroniska alkoholisma vai smadzenju traumu gadiijumos. 28.lpp.
Senestopaatijas gadiijumaa slimnieks, staastot un pauzhot savu viedokli, nespeej atrast adekvaatus apziimeejumus latviski un censhas lietot valodaa neesoshus apziimeejumus - jaunvaardus (neologismus). 25.lpp.
© I.Egliitis, "Psihiatrija", R., 1974.