Aug. 13., 2020 | 08:47 pm
No:: pelnufeja
Man ir 28. Bet vienmēr viss drausmīgi ir sāpējis, un kļūst tikai sliktāk. Plus, panika par to, ka pārmetīs, ka es "necenšos" gulēt/sēdēt mierīgi un raudu. Lai gan es cenšos.
Pusnarkoze laikam ir tā sedācija, ko es atrodu SI mājaslapā - tā jau ir tikai introvenoza nomierinošu līdzekļu ievadīšana. To es negribu, jo es nezinu, kādas zāles viņi tur dod un kāds būs efekts. Ja nu man tomēr kaut kas sāp vai ir slikti, bet es nevaru parunāt vai pakustēties, nope.
Es esmu raudājusi pat pirms pilnās narkozes jau uz operāciju galda, lai gan zinu, ka nekas nesāpēs, bet sāp tā adata, plus man ir grūti mierīgi nogulēt, kad viņi sāk likt visus tos vadus (kaut ko līdzīgu kā kardiogrammā, arī tur man ir panika, jo man liekas, ka man apstāsies sirds). Bet vismaz viss ciet bezfilmā.
Es domāju SI jau gaida tādu pacientu kā es ar milzīgu sajūsmu. :D
Pusnarkoze laikam ir tā sedācija, ko es atrodu SI mājaslapā - tā jau ir tikai introvenoza nomierinošu līdzekļu ievadīšana. To es negribu, jo es nezinu, kādas zāles viņi tur dod un kāds būs efekts. Ja nu man tomēr kaut kas sāp vai ir slikti, bet es nevaru parunāt vai pakustēties, nope.
Es esmu raudājusi pat pirms pilnās narkozes jau uz operāciju galda, lai gan zinu, ka nekas nesāpēs, bet sāp tā adata, plus man ir grūti mierīgi nogulēt, kad viņi sāk likt visus tos vadus (kaut ko līdzīgu kā kardiogrammā, arī tur man ir panika, jo man liekas, ka man apstāsies sirds). Bet vismaz viss ciet bezfilmā.
Es domāju SI jau gaida tādu pacientu kā es ar milzīgu sajūsmu. :D