Okt. 4., 2016 | 08:13 pm
No:: planeeta
Par atalgojumu man arī ir stāsts.
Tur ir tā ļiti smalki - bīdāmās durvis apmeklētājiem, bet vecīšiem, kuri iet uz pagalmu, ir jāver šauras un smagas durvis. Fiziski nav iespējams turēt atvērtas durvis un stumt ārā ratiņus.
Iedomājies - es stumju savu ratiņkrēslā sēdošo krustmāmiņu ārā uz pagalmu un iesprūstu, jo durvīm stiprs ciet vēršanās mehānisms.
Es tur tā mokos, kamēr garām nāk kāds jauneklis baltā tērpā. Es viņam lūdzu paturēt durvis.
Viņš pasaka "Es te par minimālo algu strādāju" un aiziet prom nepalīdzot
Tur ir tā ļiti smalki - bīdāmās durvis apmeklētājiem, bet vecīšiem, kuri iet uz pagalmu, ir jāver šauras un smagas durvis. Fiziski nav iespējams turēt atvērtas durvis un stumt ārā ratiņus.
Iedomājies - es stumju savu ratiņkrēslā sēdošo krustmāmiņu ārā uz pagalmu un iesprūstu, jo durvīm stiprs ciet vēršanās mehānisms.
Es tur tā mokos, kamēr garām nāk kāds jauneklis baltā tērpā. Es viņam lūdzu paturēt durvis.
Viņš pasaka "Es te par minimālo algu strādāju" un aiziet prom nepalīdzot