| |
[7. Jan 2009|16:27] |
iznākusi lieliska filma, te sākuma fragmentiņš:
 |
|
|
| Nico - The End (1973) |
[24. Okt 2008|17:24] |
Vācu skaistule, kuras kādreizējo skaistumu jau bija "izdaiļojusi" narkotiku atkarība, kopā ar Braienu Īno un biedru no Velvet Underground laikiem Džonu Keilu šajā albumā radījusi īpaši tumšu un depresīvu noskaņu, tomēr vērts noklausīties vismaz trīs iemeslu dēļ: 1) dziesma You Forgot to Answer esot veltīta Džima Morisona kungam 2) kā sveicienu dzimtenei, Nico šeit iedziedājusi Vācijas himnu, kas šādā variantā izklausās pat ļoti stilīgi 3) jā, kā vēl viens sveiciens Džimam uz aizkapa valstību skan The End kavers.
šeit
|
|
|
| |
[8. Okt 2008|15:37] |
 |
|
|
| |
[14. Apr 2008|15:59] |
Traffic Sound - Traffic Sound (1970)
Lielisks [vairāk vai mazāk psihedēlisks], dzīvespriecīgs un jestrs roks no Peru. Nedaudz atgādina Jethro Tull (īpaši jau piegājiens flautai) un vēl šo to, lai gan, cik noprotams, tā varētu būt nevis ietekmēšanās, bet gan paralēla attīstība. Grupa nav pastāvējusi pārāk ilgi un nekad nav bijusi diez cik pazīstama ārpus Dienvidamerikas, bet pilnīgi noteikti ir uzmanības vērta. Pārējos viņu ierakstus dzirdējis vēl neesmu; šis katrā ziņā ir, teiksim, spilgts - kā jau varbūt iespējams nojaust pēc albuma vāka.
 |
|
|
| nozagtie bērneļi |
[28. Mar 2008|20:08] |
Stolen Babies - There Be Squabbles Ahead (2006)
Un nu kaut kas mūsdienīgs - jestra amīšu avangarda roka[?]/metāla[?] grupa, kuras mūzika ir tikpat krāšņa un simpātiska, cik grupas (līdz šim vienīgā) albuma vāks. Grūti gan raksturot smalkāk - īpaši grūti, ja jāskrien uzdzīvot. Tāpēc tas arī viss, klausieties paši.
 |
|
|
| van der Grāfa ģenerators |
[28. Mar 2008|19:56] |
Van der Graaf Generator - Trisector (2008)
(1. daļa; 2. daļa)
VdGG ir viena no retajām 70. gadu progroka/ārtroka grupām, kurām pārsteidzošā kārtā izdodas radīt itin labu mūziku arī 21. gadsimtā (un kas nesacūkoja savu reputāciju 80. gados - vienkārši tāpēc, ka 1978. g. pārtrauca darbību līdz pat 2005. g., kad pēc atkalapvienošanās iznāca arīdzan visnotaļ jēdzīgais alb. Present). Trisector ir viņu pats jaunākais albums - un nebūt ne slikts. Protams, nav gluži Still Life, Godbluff u.c. klasikas līmenī, bet tiešām meistarīgi un interesanti. Žēl gan, ka nez kādu nebūšanu dēļ viņus pametis saksafonists un flautists Deivids Džeksons.
 |
|
|
| |
[27. Mar 2008|18:51] |
Torche - Meanderthal (2008)
Jauns albums lieliskai amiishu stoner/sludge grupai.
(tur iespeejams dziesmu seciiba buus sajaukta, bet numurinji klaat ir pierakstiiti taa kaa nevajadzeetu buut probleemaam sakaartot)
|
|
|
| What's the point of always working? Shut your eyes and let the colours come |
[20. Jan 2008|02:43] |
Spirogyra - St. Radigunds (1971)
Nudien lielisks folkroks no Britānijas (atklāju, meklējot ko līdzīgu Comus). Mūzika, kur dominē akustiskā ģitāra, basģitāra, vijole un ļoti jauki siev. un vīr. vokāli (vīr. vok., starp citu, var jūs brīžiem maķenīt pārsteigt, ar ko - neteikšu, paši dzirdēsit). Līdzības ar Comus ir patiešām sadzirdamas, taču Spirogyra pieeja ir mazliet meinstrīmāka un ne tuvu tik psihedēliska.
Man vistīkamākās dziesmas pašlaik liekas Time Will Tell, Cogwheels Crutches And Cyanide, Captain's Log, The Duke Of Beaufoot... ai, visas foršas. Ja kas, tas ir viņu pirmais albums no trim.
 |
|
|
| Warning |
[2. Jan 2008|12:25] |
Tā ir, ka pārtiek gandrīz tikai no mp3 un neredz, kas rakstīts uz disku/plašu vākiem: man nebija ne jausmas, ka Warning iekš Black Sabbath pirmā albuma nemaz nav viņu pašu dziesma. Likās neparasti laba, bet - gadās tak.
Īstie autori, kā izrādās, ir Aynsley Dunbar Retaliation (īslaicīgi pastāvējis vēlākā Zapas un kā tik vēl ne bundzinieka jaunības projekts), un Black Sabbath dziesmu koverējuši (un pavilkuši trīsreiz garāku:), šķiet, gluži neilgi pēc tās tapšanas. Iespējams, ka šis ir oriģinālvariants. Salīdzinājums un vērtējums jūsu pašu ziņā. |
|
|
| Sleepytime Gorilla Museum |
[5. Nov 2007|22:15] |
Sleepytime Gorilla Museum - On Natural History (2004)
Vieni no spožākajiem mūsdienu avangarda rokmūzikas stāriem, lai gan, godīgi sakot, brīžiem liekas, ka ar roku viņiem sakara diezgan maz. Lai vai kā, mūzika patiešām avangardiska, eksperimentāla un - par spīti visam - arī ļoti interesanta un klausāma. Drusku teatrāla. Klausāma gan tādā gadījumā, ja nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta vai arī ir pietiekami toleranta dzirde: brīžiem skan visai skarbi un pasmagi (bet brīžiem arī maigi un mīlīgi!).
|
|
|
| |
[16. Okt 2007|22:43] |
Atļaušos arī šeit iekopēt kolēģa ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gamemaster paziņojumu par latviešu rokmūzikas bloga/vortāla/whatever ROKS.NEMIRST.LV atvēršanu. Atkarībā no autoru (profesionālu žurnālistu un rokmūzikas fanātiķu) entuziasma tur ar lielāku vai mazāku regularitāti parādīsies:
• Jaunāko albumu recenzijas.
• Prātuļojumi par un ap rokmūziku. Kā klasisku, tā jaunu, kā labu, tā izteikti sūdīgu.
• Dažnedažādi fīčeri, ieskaitot albumu listes („Albumi pie kuriem rīt skābi”, „Desmit plates, kas definē space rock” etc.), esejas utt. utvljp.
• Autoru snobiskā attieksme pret citiem mūzikas žanriem un lielāko daļu tā, ko mūsdienās ir pieņemts dēvēt par labu mūziku (tojestj, hip-hopu, house, dance...), kas izpaužas viņu rakstītajā. Subjektīvisms ir galvenais rakstvežu ierocis, viņiem ir atļauts viss, kas nav aizliegts. Un aizliegts nav nekas.
Vienlaikus jāatceras, ka tas tomēr ir blogs, nevis vortāls. Līdz ar to nevajadzētu cerēt uz ikdienas apdeitu gūzmu, vai katras ievērības cienīgas plates recenzēšanu praktiski nākamajā dienā pēc tās relīzes. Tā vietā bruģēsim dzelteno ķieģeļu ceļu līdz puslīdz nopietnam interneta resursam par mūziku lēnām un pakāpeniski.
Tā kā hvz, vai un kad notiks "oficiāla" atklāšana, varat droši ignorēt paziņojumu, ka "viss vēl ir tapšanas stadijā" un lamāt par nepieciešamību veikt labojumus. |
|
|
| nedaudz, nedaudz neparastāk (nedaudz) |
[4. Okt 2007|22:48] |
Thought Industry - Songs for Insects (1992)
Šoreiz druscītiņ smagāk - progresīvi eksperimentāls thrash metāls ar vieglu alternatīvā roka piesitienu, brīžiem liekas, ka jūtama arī klasiskā progroka ietekme. Grupa no Kalamazū iekš štatiem, pirmais albums (un arī labākais no tiem, ko nācies dzirdēt). Godīgi sakot, ne pārāk smagi un smagāk arī nevajag. Melodiski, visai sarežģīti, tehniski meistarīgi + ļoti jauks vokāls. Grupa relatīvi maz zināma, bet šis albums ir ļoti, ļoti iesakāms. Žanram ļoti netipiski dziesmu teksti. :)
 |
|
|
| Come to the sabbat |
[1. Okt 2007|11:51] |
Black Widow - Sacrifice (1970)
Kuriozs no zelta laikmeta Britānijas - grupa, kas savā pirmajā albūmā spēlēja makten sātanisku roku, bet vēlāk, lai varētu izlauzties tālākos mūzikas plašumos, no šīs tematikas atteicās (šausmīgu skandālu tak sacēla, turklāt vienā koncertā uz skatuves veica relatīvi reālistisku pilnīgi kailas meitenes upurēšanas attēlojumu, bildi skat. šeit). Teksti vēl ļaunīgāki par Black Sabbath dziesmiņām, taču pati mūzika - ļoti gaiša, melodiska, progresīva, daudzveidīga, ar saksofonu, flautu un citiem jaukiem instrumentiem papildināta, pozitīvās noskaņās ieturēta un vispār diezgan mīlīga. Ja neizdodas neklausīties vārdos, tad gan var sākties smieklu lēkmes ( Wives and husbands bring your kin. We'll be as one within the hour. Let the Sabbat now begin. Come, come, come to the Sabbat. Come to the Sabbat - Satan's there!:))
Skat. arī šo te (laikmeta preses materiāli - aizraujoši!).
 |
|
|
| Are those halos in your hair? |
[6. Sep 2007|00:01] |
Soulsavers - It's Not How Far You Fall, It's the Way You Land (2007)
Lūk, jums kaut kas mūsdienīgāks. Patiesībā viens no gada smeķīgākajiem albūmiem, kas ļoti īpatnējā veidā kopā saved zingeru-zongwraiteru Marku Laneganu, kurš vēsturē visticamāk ieies kā džeks, kurš izklausās pēc Toma Veitsa, bet nav Toms Veitss, nevis kā lieliskais mākslinieks, kāds viņš ir, un divus electronica meistarus, kuru vārdi nevienam neko neizteiks. Sakopojot savu radošo varēšanu viņi rada, ja atļausiet, jaunu žanru: elektroniskais gospeļroks. Tēmas pārsvarā aptver spirituālo atdzimšanu, gara klejojumus neziņas tuksnešos un citas visnotaļ saldsērīgi romantiskas problēmas. To visu paspilgtina drūmi melanholiskā un rudenīgiem vakariem kak raz domātā atmosfēra.
Kvintesenciālā pērle ir Lanegana otrā albūma dziesmas "Kingdoms of Rain" jaunā versija, kas sasit oriģinālu lupatās, izmet uz ielas un pārbrauc tam atpakaļgaitā pāri ar trolejbusu. Tāpat izceļas lieliskais instrumentālis "Arizona Bay" un Rolling Stounu dziesmas "No Expectations" emocionāli piesātinātākais pārstrādājums.
 |
|
|
| |
[3. Sep 2007|00:25] |
Arno – Arno Charles Ernest (2002)
Ja ne kas pilnīgi citāds, tad vismaz no citurienes – lūk, jums beļģis Arno, kurš attiecīgajā ģeogrāfiskajā reģionā zināmās aprindās ieguvis teju vai kulta figūras statusu. Pēc balss Arno līdzinās Veitsam (un kuram gan netīk Veitss?), taču muzikāli, es teiktu, viņš ir drīzāk Keivam vai atsevišķiem (labākajiem) Einstürzende Neubauten gabaliem radniecīga parādība – tiesa, ar to īpatnējo šarmu, kas piemīt franču valodā izpildītai mūzikai, kad tā neizklausās nepieklājīgi vecišķa, un arī zināmu džeza ietekmi.
Mani ir absolūti savaldzinājusi Arno izpildītā the Rolling Stones dziesma Mother's Little Helper (ko vienmēr esmu uzskatījusi par vienu no neapstrīdami vislieliskākajiem šīs grupas gabaliem), tāpēc piedāvāju albumu Arno Charles Ernest – varbūt mazliet neviendabīgu (vismaz manai ausij netīkami "ārā lec" tādas dziesmas kā Honky Tonk), bet kopumā kvalitatīvu Arno daiļrades paraugu. Gribētos nosaukt to par intensīvu un nepieradinātu un vēl-nezin-kādu, bet patiesībā tā ir vienkārši gluži forša mūzika, kam eksaltēta sajūsma neder. Varbūt citreiz.
 |
|
|
| Jauna deva brontozauru |
[29. Aug 2007|02:43] |
Ten Years After - A Space in Time (1971)
Ten Years After cilvēki galvenokārt atceras, pateicoties galvenajam dziesmu rakstītājam un vienam no visu laiku ātrākajiem un tehniski virtuozākajiem ģitāristiem Alvinam Lī. Un velti, jo grupas repertuārā bez virtuoza, smaga blūzroka ir arī šis ripulis, kurā banda aiziet no sev raksturīgā stila absolūti citā virzienā un, kā tas nereti gadās, rada savu izcilāko ierakstu.
Daudzi to sauc par progresīvo blūzu vai kādā tikpat pornogrāfiskā terminā, es to saucu par lielisku elektriskās ģitāras kapitulāciju melodiskuma priekšā. Zāģi te, protams, ir, bet gana labi aranžēti, lai absolūti ikkatru gabalu padarītu par atmiņā paliekošu un muzikāli augstvērtīgu piedzīvojumu. Īpaša uzmanības jāvelta "I’d Love to Change the World". Grupas fani to uzskata par Lī ansambļa "Stairway to Heaven". Ne muzikāli, pasarg dies’, bet atstātās gandarījuma sajūtas ziņā.
 |
|
|
| drusku smagāk |
[20. Aug 2007|19:09] |
| [ | Mūzika |
| | Grayceon - Ride | ] |
Grayceon - Grayceon (2007)
Grupai šis ir pirmais albums, it kā progresīvs metāls iz štatiem, lai gan nekā megaprogresīva tur patiesībā nav, tikai drusku nepierastāka instrumentu izvēle: bungas, ģitāra, čells. Kompozīcijas diezgan interesantas, pamatprincips: ģitāra dragā rifus, čells to visu melodizē. Diezgan neizteiksmīgi vokāli (tīri, vīr. un siev. duets), bet netraucē. Kopumā - ir vērts noklausīties, neslikti; garie gabali tie labākie, īsiņais Song for You diezgan izlec no konteksta ar savu bumsābumsīgumu.
 |
|
|
