Tu pats nejēdz, ka tikumi "mīkstajās" zinātnēs ir kardināli atšķirīgi no tā, kā lietas notiek eksaktajās, kur ja tu pierādi savu patiesību, tad visi to atzīst.
Kā jau tas pēdējos gadu desmitus novērojams, t.s. ēģiptoloģijā, viņu prominentākie purni principā nevēlas pieņemt nekādas uz eksaktiem pētījumiem balstītas hipotēzes un teorijas, bet ja pašiem ievajagas, tad pieaicina sulaiņveidīgus izpildītājus, kuri gatavi "pierādīt" visu ko, pasūtītājs vēlas.
Es jau te Gnidrologam ilustrēju - ir tāda lieta kā pētnieku konkurence, t.sk. par finansējumu un arī mērīšanās ar autoritāti. Ko darīs šāds profesors, dabūjis savās rokās kaut ko kas apgāž viņa nīstā sāncenša oponenta konkurenta mīļo teoriju? Tak nopublicēs momentā zem sava vārda maksimāli skaļi, izklaigāsies pa visām konferencēm. Un pievāks grantus.
Vecie prominentie taču ir nospiedošā vairākumā. Kā tu šādā situācijā viņus godīgi izkonkurēsi, ja viņi paši ir arī tie, kuri nosaka spēles noteikumus?
Kad topiks pārgājis 100 postu robežu, pārtraucu savu dalību, pārāk nepārskatāmi un neērti
Runa ir par vienu prominentu vs otru