Ja mēs pieņemam,ka viņas zināja ko dara, kāpēc, kā vārdā un arī to, ko vēlējās panākt. Tad automātiski atceļas šis- nabaga meitenes tikai pamuļķojās. Tādā gadījumā par rezultātu viņas ir nevis jāžēlo, bet jāapsveic, jo, ja nebūtu šīs tiesas, vai, ja būtu tiesa, bet ne šāds spriedums, tad visas pasaule tagad nestāvētu uz ausīm, un šī akcija nebūtu iekrāsojusies vārda brīvības, diktatūras, prettiesiskuma krāsās, plika meiča (iespējams arī ļoti izglītota ar bērniņiem, dziļu domu) nezāģētu Kijevā krustu, kas uzsliets Staļina represiju upuru piemiņai, neviens par viņām nerunātu, bet ja runātu, tad lokāli un vairāk ar nosodījumu vai kā par ekscentriķēm vai muļķēm.
Tā kā - viss ir izdevies. Iesniegs apelāciju, dabūs nosacīto,redzēsim pret ko viņām vēl nav naida un kas ir gana labs kā instruments.
Tā gan. Tas, kas liek aizdomāties man, - ja viņu dēļ tiesa ir līdusi no ādas ārā, lai KF Administratīvā Kodeksa pantu, kas paredz naudas sodu par reliģisko jūtu aizskaršanu, aizstātu ar Kriminālkodeksa pantu par reliģiskā naida kurināšanu (to pašu, ko pielāgo Čečenijas ciematu iedzīvotājiem, kuri kūda ņemt karabīnes un apšaut kaimiņus -kristiešus/musulmaņus), tad laikam no viņām patiešām baidās.
Tās pat nav bailes, skatoties kādu lāča pakalpojumu ar visu šo sev ir izdarījuši, domāju, ka tā ir panika. Vai arī varas demonstrēšana un lielākās, dusmīgākās sabiedrības daļas vēlmju piepildīšana.
| |