noklusētie komentāri |
| ||||||||
*alkatīgi saberzē ķepinas un uzrota piedurknes* Gribi par šo tēmu parunāt? :)
Nezinu šī ieraksta katalizatoru, bet man ir viedoklis. Pirmkārt, kā jebkura cita sociāla grupa, arī mantrači nav "visi vienādi". Pārstaigāt uzartu lauku un aplasīt senlietas - ir ok., to pašu lauku pārstaigāt ar metāldetektoru un rakt bedres - tas jau ir ļoti, ļoti tālu no ok. Otrkārt, Latvijas arheologi un kultūras mantojuma aizsardzības speciālisti ceļ trauksmi ne jau par uzartu lauku aplasīšanu, bet gan par sistemātisku arheoloģiski nozīmīgu senvietu iznīcināšanu, kas šobrīd notiek katastrofālos apjomos, un ar to, diemžēl, nodarbojas absolūti lielākā daļa no antikwar utml. publikas.
paga, ja izrok dīķi, pārstaigāt tos milzu zemes kalnus ar metāldetektoru ir slikti? es neko daudz par to daudz nezinu, tikai to, ka tie - man pazīstamie čomi atrasto nes pareizajai kundzei - viņa zina, kur un kā šie meklē un nebaras :D
Ja dīķa rakšana ir saskaņota ar būvvaldi, tas diezgan droši nozīmē, ka konkrētā vieta nav ar kultūvēsturisku vērtību/ir ar nenozīmīgu kultūrvēsturisku vērtību, līdz ar to staigāt ar detektoru drīkst, cik vien vēlas. Taču parasti tādās vietās neko diži vērtīgu atrast nevar, 19. un 20.gs. nieciņi dažādi.
Kurā iestādījumā tā zinošā kundze sēž, ja nav noslēpums?
par meiteni, stulbi- bet es nezinu (neesmu aktīviste-tikai sarunas noklausos, kaut arī gribētu arī- kaut ko pameklēt), bet varu uzzināt.
par pašiem puišiem- tas viņiem ir hobbijs, nav mērķis kaut ko uzsist gaisā vai krāt garāžā. par visu kopumā- es visu saprotu (kāpēc slikti), bet ļoti daudz nezinu (ko tieši var, bet, kas jau skaitās kaitējums), bet laikam pirms ķerties kaut kam klāt- noteikti uzzinātu, jo nav ne vēlēšanās ne motivācijas būt sliktajai. :) Vienā tādā dīķa zemē- vedot dārzam zemi atradām akmens cirvi.
Ar akmens cirvjiem tā gadās samērā bieži, ka tiek atrasti nesaistīti ar kādu senvietu (līdz ar to ir versija, ka neolītā tie tika noglabāti labības laukos maģiskiem nolūkiem).
Starp citu, par akmens cirvi vari aizrakstīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājam (janis.ciglis@history-museum.lv); viņiem interesēs pēc iespējas precīzāka atraduma vieta, kā arī varbūt cirvi nobildēt un nomērīt, bet pašu cirvi visticamāk viņiem nevajadzēs un tu to droši varēsi paturēt (muzeji senlietas no atradējiem atpērk tikai tad, ja tas ir kāds unikāls atradums). Tā tu būsi devusi mazu ieguldījumu Latvijas aizvēstures pētniecībā. :)
jēj, forši, es ar to cirvi ļoti lepojos :D
bet kā ir ar galvaskausiem (ar lodes caurumu vai bez) vai veseliem skeletiem? es dzīvoju pie lauku skolas sporta laukuma, kuru uzrullēja padomju laikos pa virsu veciem kapiem un ik pa laikam gadās kaut ko šādu atrakt.
Hmz, tā jau ir sarežģītāka situācija. Jautājums, pirmkārt, kāds ir senvietas statuss - ja pa virsu uzbliezts sporta laukums, vai tur vēl skaitās piemineklis, vai senvieta jau nav zaudējusi kultūrvēsturisko vērtību? Kur ir senvietas robežas (attiecīgi, vai tās skar arī tavu zemi, utt.)? Par veselu, neskartu skeletu vajadzētu ziņot Inspekcijai, pat, ja senvietai pieminekļa statuss jau atņemts, ja atsevišķi kauli - tas drīzāk liecina, ka tur jau viss savandīts un zinātniski nav vērtības. Zinātniski. Bet saistībā ar cilvēku kauliem unzreiz ir arī ētikas jautājums - par pārapbedīšanu un tā. Ja cilvēku kauli gan tev, gan kaimiņiem gadās tiešām bieži, tad varu ieteikt pakonsultēties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pie arheologiem (arheologija@mantojums.lv), viņi zinās, kāds ir tavas dzīvesvietas tuvumā esošās senvietas statuss, un, domāju, varēs arī dot padomu cilvēku kaulu sakarā.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||