Ar akmens cirvjiem tā gadās samērā bieži, ka tiek atrasti nesaistīti ar kādu senvietu (līdz ar to ir versija, ka neolītā tie tika noglabāti labības laukos maģiskiem nolūkiem). Starp citu, par akmens cirvi vari aizrakstīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājam (janis.ciglis@history-museum.lv); viņiem interesēs pēc iespējas precīzāka atraduma vieta, kā arī varbūt cirvi nobildēt un nomērīt, bet pašu cirvi visticamāk viņiem nevajadzēs un tu to droši varēsi paturēt (muzeji senlietas no atradējiem atpērk tikai tad, ja tas ir kāds unikāls atradums). Tā tu būsi devusi mazu ieguldījumu Latvijas aizvēstures pētniecībā. :)
jēj, forši, es ar to cirvi ļoti lepojos :D
bet kā ir ar galvaskausiem (ar lodes caurumu vai bez) vai veseliem skeletiem? es dzīvoju pie lauku skolas sporta laukuma, kuru uzrullēja padomju laikos pa virsu veciem kapiem un ik pa laikam gadās kaut ko šādu atrakt.
Hmz, tā jau ir sarežģītāka situācija. Jautājums, pirmkārt, kāds ir senvietas statuss - ja pa virsu uzbliezts sporta laukums, vai tur vēl skaitās piemineklis, vai senvieta jau nav zaudējusi kultūrvēsturisko vērtību? Kur ir senvietas robežas (attiecīgi, vai tās skar arī tavu zemi, utt.)? Par veselu, neskartu skeletu vajadzētu ziņot Inspekcijai, pat, ja senvietai pieminekļa statuss jau atņemts, ja atsevišķi kauli - tas drīzāk liecina, ka tur jau viss savandīts un zinātniski nav vērtības. Zinātniski. Bet saistībā ar cilvēku kauliem unzreiz ir arī ētikas jautājums - par pārapbedīšanu un tā. Ja cilvēku kauli gan tev, gan kaimiņiem gadās tiešām bieži, tad varu ieteikt pakonsultēties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pie arheologiem (arheologija@mantojums.lv), viņi zinās, kāds ir tavas dzīvesvietas tuvumā esošās senvietas statuss, un, domāju, varēs arī dot padomu cilvēku kaulu sakarā.
| |