| The Rose Garden - The Rose Garden (1968 @320kbps) |
[Apr. 3rd, 2008|10:29 am] |
Pirmā daļa
Otrā daļa
Vasarīgajam laikam nepieciešama arī vasarīga mūzika un, manuprāt, nekas neatbilst šādam raksturojumam labāk par 60.-to gadu beigu Kalifornijas folkroku. Un The Rose Garden ir viens no labākajiem tā paraugiem. Skan kā nedaudz popsīgāki Fairport Convention ar amerikānisku bezrūpību un vasaras pielūgsmi. Nereti tas gan rada nevēlamas sekas - piemēram, She Belongs To Me kavers ir sasodīti skaista, taču nogludināta līdz nejēgai, zaudējot Dilana versijā jaušamās bailes no dziesmas varones. Savukārt I'm Only Second naivais skanējums uzdzītu smieklus, ja nebūtu tik apburošs. Tieši nedaudz naivais, neaptraipītais prieks par visu pasauli un dzīvi, šķiet, ir grupas pievilcības pamatā.
Tas gan nenozīmē, ka dziesmas būtu viduvējas. Pirmais gabals Next Plane To London ir viena no ēras lipīgākajām popdziesmām, un arī pārējās itin viegli (un patīkami) dungot, pastaigājoties pa pilsētu jau pēc vienas vai divām noklausīšanās reizēm. Par to liels paldies pienākas arī dziesmu autoriem - The Byrds džekam Džīnam Klārkam, Dilana un Saimona & Gārfunkela producentam Bobam Džonstonam un citiem Dienvidkalifornijas (un ne tikai) folkscēnas (un ne tikai) darboņiem (un ne tikai). Vienvārdsakot, atbruņojoši skaists 68.gada vasaras fragments. Par ieraksta pieejamību jāpasakās leģendārajam ChrisGoesRock.
|
|
|
| 2nd chance |
[Apr. 3rd, 2008|01:56 pm] |
|
lūk |
|
|
| |
[Apr. 3rd, 2008|04:12 pm] |
|
ko vajadzēja darīt, lai novilktu dziesmu no delfiem? |
|
|
