un, ak vai, no nokritušā sombrero bij izkritis mazs magnetafoniņš...Matilde nicīgi nosprauslojās. Lavenderas māmiņa ieplestām acīm raudzījās uz magnetafonu, kurš pāris reizes vēl centās no sevis izdabūt skaņu, tad ar paskaļu būkšņi izlaida pēdīgo dūmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/šitam tak varēsi turpinājumu uzrakstīt!;DDD/

Te pie durvīm atskanēja enerģisks zvans, bet vēl pēc pusminūtes tās ar blīkšķi atsprāga vaļā. Ailē stāvēja kaimiņJānis - lavenderas klasesbiedrs un bērnības draugs. Vīrišķīgajās rokās viņš turēja krietnu vāli. "Kas pie Jums te notiek? Nāku no treniņa, dzirdu briesmīgu troksni, jānāk skatīties - vai nav kas ļauns noticis."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Brāļiem Sombrēro aiz bailēm viss iedeguma krēms no sejām nost nonāca. Lavendera līksmi iespiedzoties, palaida vaļā Antonio bokseršortus, ko līdz šim vēl bij cītīgi turējusi, un metās apskaut Jāni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī māmiņa smaidīdama piekārtoja pajukušo frizūru un itin labvēlīgi uzlūkoja kaimiņu: "Ai, nu te tāds pārpratums sanāca, bet nu jau viss kārtībā. Tu nu gan mums tāds kā bruņinieks, tikai zirga trūkst!"
Antonio steidzīgi vāca kopā apģērbu, brāļi nokaunējušies urbināja degunus un slīdēja uz durvju pusi, bailīgi mesdami līkumu Matildei, kas nolēkusi no skapja, labvēlīgi murrādama dipšoja pie Jāņa.
lavendera koķeti smaidīja, lūkodamās jaunēkļa sejā: "Sen neredzēts. Ai, nemaz nebiju pamanījusi, ka tev zaļas acis!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jānis mulsu smaidu sejā :"Ese...mane...nu ko tu...Skolas laikā jau viņas vairāk zilas bij...tāpēc nemanīji"/metot pēdīgo nikno skatienu uz brāļiem, un pavicinot ar vāli/.
Brāļi galīgi pārbijušies izskrējā ārā pa durvīm.

/bāāā...man pilnīgi vairs nav fantāzijas :(/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atliekam uz pirmdienu nobeigumu!;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok - man pēc manu "ziņu"sadzejošanas vairs iekšā nikā nav :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tās bija SUPER!!!!!!!!!!!!;DDD

(Reply to this) (Parent)