Pilnīgi nejauši un jauši tapis sviesc :) - Garstāsts :)))

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 3., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
murkjelis
13:01 - Garstāsts :)))
Ļaudīm ar vājiem nerviem, nepilngadīgajiem un pārlieku tikumīgajiem - nelasīt!!!

Dārgais lasītāj, šis ir stāsts, kura galvenā persona ir kāda meitene, kuru jūs vēl pagaidām nepazīstat. Un kā sacīja kāds vīrs, pagriezis vaigu  pret pilnmēnesi - neko tik īpašu jūs vēl nebūsiet dzirdējuši.
Meitenei bija mazliet deformēta kāja un tas sagādāja grūtības ar staigāšanu. Taču šī apbrīnojamā būtne, kura nepamirkšķinot ne acu devās savā ceļojumā, ne uz mirkli nešaubījās un neteica "Nekur neiešu!".
Jūs jau zināt kā tas ir, kad visas maņas dzen ceļā. Ja nē, tad tur jau nu es jums neko līdzēt nevarēšu. Un tā šī diena Esteres (tā sauca mūsu varoni) dzīvē sākās kā parasti. Viņa gatavoja sev brokastīs salātus ar olīveļļu. Nu jūs jau saprotat - arī Estere ievēroja diētu. Te iezvanījās telefons, otrā galā runāja kāds laipns  kungs: "Vai nevar pie jums atnākt ciemos?" Lai jau nāk, Estere nodomāja. Pie viņas nāca visi - gan pazīstami gan sveši.
Kad viņš atnāca, Estere ielaida viņu dzīvoklī tērpusies gluži caurspīdīgā peņuārā. Neskatoties uz nelielo lieko svaru un no mutes nākošo cigarešu smaku, Estere bija un palika - augstākā klase!
Ienākušais vīrietis aplūkoja Esteri no galvas līdz kājām un teica: "Mans Boss vēlas lai es jūs aizvedu pie viņa..."
Estere zināja, ka Boss valda pār visu pilsētu. Caur vairākiem gadu simtiem Bosa radi nodeva savu varu mantiniekiem.
"Viņš nemūžam man nepieskarsies" nodomāja Estere, atcerēdamās par kādu žurnālistu, kurš bija rakstījis par Bosa grēkiem, taču pēc kāda laika visu atsaucis un pazudis. Šinī brīdī viņa nožēloja, ka bija apgriezusi īsus nagus. Patiešām Esterei gribējās kā niknai tīģerienei mesties virsū Bosa sūtnim, un tad no viņa nekas nepaliktu pāri. Bet tā vietā Estere teica šoferim: "Vai gribat, lai es atklāju jums kādu noslēpumu? Vai tomēr negribat?"
"Visas jūs esat vienādas!" sūtnis noteica, taisīdams vaļā savu jostu. Estere ātri piegāja pie viņa un centās novilkt vīrieša džemperi. Sūtnis pēkšņi viņu pagrūda un dusmīgi uzkliedza: "Mēs nedrīkstam neko iesākt, Boss to nekad nepiedotu!" Bet Estere bija viņam tik tuvu - gandrīz blakus, un viņš vēl nekad nebija redzējis nevienu tik kārdinošu sievišķi. Kā gan  lai viņš atsakās no kārdinājuma? Galvā bosa pakalpiņš jau kala shēmu, kā paskaidrot šefam savu kavēšanos, un visbeidzot teica :"Dārgā, mēs varam to izdarīt liftā, kā nekā šis ir 16.stāvs!"
"Nē!" Estere iesaucās, vilkdama viņam nost pēdējos drēbju gabalus.
"Nu ejam, mazā, meklēsim mierinājumu liftā!" bosa sūtnis murrāja, "Avīzē taču bija sludinājums, ka esi bez aizspriedumiem!"
"Vai tu domā, ka es esmu stundu sēdējusi vannā un berzusi dažādas vietas, kā arī pavadītas daudzas dienas solārijā, lai uztaisītu fikso seksu liftā ar kaut kādu sesto - pakalpiņu?!" Estere sakliedza uz apjukušo vīrieti. "Kā liecina aptaujas sieviešu žurnālos, sexkanālu skatīšanās pa TV pie laba gala nenoved", viņa turpināja.
"Labi, labi" bosa pakalpiņš noteica "Ak tu garlaicīgā būtne! Ja gribam būt laikā būs jāpasteidzas", viņš teica ieķerdamies viņas elkonī.
Kad Estere sēdās limuzīnā, sievietes intuīcija viņu brīdināja - Nu tu iebrauksi dziļā purvā, mīļā!
Esteres ideāli jau sen bija izplēnējuši, kaut arī kādreiz viņai bija visas iespējas dzīvi iekārtot savādāk. Melnajā jolsā viņu iedzina nelaime ar kāju. Un televīzijā redzētie stāsti par to kā sievietes pelna sev iztiku pārdodot sevi Esteri bija savā ziņā savaldzinājuši. Un tomēr, kāpjot ārā no limuzīna, Estere juta, ka šoreiz nekas nebūs tā kā parasti. Viņa juta, ka tuvākajā laikā viņai diez vai gribēsies parakstīties uz šādām bīstamām avantūrām.
Pēc brīža Estere jau gāja cauri sudraboti pelēkiem vārtiem. Kāds no bosa padotajiem dārzā pārkārtoja interjeru. Māja bija milzīga, melna un draudīga. Viņa mirkli apstājās un lūkojās, kā pāri melnajai mājai lielām pārslām kārtojas sniegs. "Un savulaik es atteicu pat pilsētas mēram" Estere pie sevis padomāja. Šodien viņa bija pārkāpusi pašas noteiktos likumus. "Es aizsteidzos un samkelēju sev nepatikšanas" viņa turpināja šķetināt domu pavedienu.
Kad Estere jau bija iegājusi mājā, bosa sūtnis lietišķi paziņoja, ka par naudu runāšana būšot ar pašu bosu un lai viņa uzgaidot, boss drīz nākšot. Estere piekrita un apsēdās uz dīvāna. Pagāja jau pusstunda, bet no bosa ne vēsts.
"Ja viņš neparādīsies te 10 minūšu laikā, tad tu iesi mājās!" Estere pati sev teica.
"Augusts!" Pēkšņi Esterei pie auss nodārdēja kāda balss.
"Mans vārds ir Augusts!" balss atkārtoja.
Estere pielēca kājās un apskatījās uz to pusi, no kurienes nāca noslēpumainā balss. Tur aiz priežkoka galda stāvēja slavenais Boss.
"Kādas cigaretes jūs smēķējat?" vaicāja viņš.
"Paldies, nevajag - man ir savas" Estere attieca, domājot, ka viņš viņai tās taisās piedāvāt. Pirmais iespaids, kādu uz Eseteri atstāja šis vīrietis bija apstulbonošs - viņš viņai patika!
"Ziniet, ko es tagad izdarīšu? Uztaisīšu mums kādu kokteilīti" Augusts lēni, pavedinoši teica un attaisīja bāriņu, kurš bija ierīkots aiz spoguļa.
Estere viņu vēroja un jta, ka pārklājas ar sviedriem. Viņa paskatījās uz galdu - tur bija ierāmēta fodogrāfija - Augusts apkampis kādu blondīni.
Augusts ievēroja, ka Estere pēta bildi un noteica : "Man ir bijušas piecas sievas - šī ir pēdējā"
Estere, nedomādama par pieklājību, piegāja tuvāk bosam. Viņš viegli pasmīnēja un teica: "Tu smēķē draņķīgas cigaretes un teva mute smird pēc suņa."
Estere ātri atkāpās un drūmi noteica: "Man arī bija prieks iepazīties!" Viņa pagriezās, lai ietu prom, taču Augusts viņu aizturēja.
"Mani nupat apbēra ar samazgām, un tu vēl domā, ka es te aizkavēšos?" Estere izbrīnīta jautāja "Pat, ja tu to negribi, es iešu prom" viņa turpināja un pagrāba savu mēteli. Estere jutās kā bērnībā, kad tika apsmieta par to, ka neprot grozā iemest bumbu.
Istabā ienāca kalpotājs un iedeva kādu zīmīti Augustam.
"Man vajag piezvanīt", Augusts teica Esterei, dziļi ielūkojoties viņas acīs "Bet tu paliec tepat - es drīz atgriezīšos!", viņš stingri noteica.
Augusts ar kalpotāju izgāja no telpas, aiz sevis aizslēdzot durvis. Estere palika viena - no kauna viņai gribējās palīst zem galda, bet sirdī plosījās emociju vētra, un , ak vai, bet mazliet zemāk vēl kaut kas...
"Nez, kas ir šī svarīgā darīšana, kas Augustam lika tā aizsteigties" nodomāja Estere, un saujā iepūta elpu, paostīja un nodomaja "Nu nav jau TIK traki!"
Uz mirkli viņa aizvēra acis un iedomājās, ka abi ar Augustu guļ marmora vannā, viņš skūpsta viņas krūtis...Viņas sapni pārtrauca, nez no kurienes uzradies kungs ar sirmiem matiem, kas bija klusi ienācis istabā un skatījās uz viņu. Estere šausmās iepleta acis un palika nekustīgi stāvam.
"Tavs kailfoto labi iederētos mana dēla kolekcijā", vīrs teica, "Tikai tie ēdieni tev iet labumā. Jāēd vairāk apelsīni!. Kāpēc klusē?"
Estere nespēja neko atbildēt, tikai nodomaja, ka vecais vīrs jaunībā ir bijis izteikti skaists jauneklis.
Te pēkšņi vīrs apvija savas rokas ap Esteri. "Pat manas vecās sievas viduklis ir tievāks par tavējo", viņš noteica.
Estere iespiedzās. Kā viņš viņu kaitināja! "Tad grābsties ap savu veceni!", viņa iebļāvās un izmetās ārā no istabas. Aiz muguras atskanēja skaļi smiekli.
"Neesmu to pelnījusi galu galā!" Estere nodomāja un tieši tajā brīdī ieskrēja tieši krūtīs Augustam.
"Ne nu tu aizmuksi, ne kā!" Augusts viņai iečukstēja ausī.
"Zini, man šāda izturēšanās gluži nav pa prātam. Es pat vārdos nespēju izteikt, cik jūtos pazemota" Estere ātri nobēra.
Negaidīti Augusts saņēma viņas seju rokās un kaisli noskūpstīja. Estere labsajūtā ievaidējās.
"Ārā ir pārāk sasnidzis sniegs. Mājās varēsi tikt ātrākais rīt!" viņš noteica, cieši viņā lūkodamies.
"Es atvainojos, bet man ir jātiek mājās. Tu...tavs tēvs... Ak dievs, kur es esmu nokļuvusi..." Estere runāja, skatoties Augustā, un jūtot kā pamazām ļimst viņas kājas.
Noģīpt šajā vietā bija tik dabiski, tāpēc Estere pat neatvēra acis, jūtot, ka tiek pacelta rokās un nesta.."Ak, ka tikai nu viņš nepārstieptos, nav jau nekāds spēka vīrs", vēl paspēja nodomāt sieviete..
"Bāc" ar būkšķi Estere tika iesviesta platā gultā.. No blieziena pavērās arī viņas acis, un skats, kas pavērās bija iedvesmojošs. Milzīga liela gulta ar tumšzilu baldahīnu.. un Augusta simpātiskā sejā, kas pārliekusies pār Esteri, knibinājās ap podziņām.
"Ak, ļaušos liktenim", Estere vēl nodomāja, pievērdama smagos plakstus.."Neskatīšos.. baudīšu visu kas notiks.."
Un tad Estere dzirdēja noklaudzam durvis.. vienreiz otreiz. Un tad juta ap savu augumu daudzas rokas, kas glāstija, un vilināja katra uz savu pusi.. Augusts? Viņa tēvs? Un šīs maigās rokas? Dēls vai?
Un tad tālumā atskanēja liega mūzika. Esteres ķermeni pārņēma saldas trīsas, un viņai jau vairs nebija svarīgi, kam pieder kurš roku pāris, tik gribējās vēl, vēl... vēl stiprāk, vēl maigāk, vēl vairāk. Viņa pati nedarīja neko, tikai ļāvās glāstiem... Sieviete juta, ka viņa tiek atbrīvota no viena drēbes gabala pēc otra...
Viņa juta, ka kādaslūpas piesūcas viņas krūtsgalam..
Svešās plaukstas maigi glāstot.. nemānāmi, bet uzstājīgi paplēta viņas kājas un pirksti uzsāka rotaļu...
Estere jutās tik nevarīga un tik iekārota reizeē..
Kāds bija novietojies galvagalī...viņa mati kutināja Esteres pieri, un jau pēc brīža viņas seju pārklāja karsti skūpsti... Esteres rokas pilnīgi nepazināti pašāvās uz augšu un viņas plaukstas paslēpās svešinieka matos. Estere vairs nespēja izturēt...viss viņas ķermenis vēlējās aktīvi piedalīties spēlē...
bet viņai tas netika ļauts..
Viņas rokas tika piesietas pie gultas gala.. un uz kājām uzgūla kāds smagums, kas neļāva viņai tās kustināt, kas neļāva sniegties pretī baudu sniedzošajai mēlei...
Estere labsajūtā kunkstēja, ļaudama roku mežam un mēļu mudzeklim iekarot viņas tvīkstošo augumu..
Viņa juta, ka viņas kājas tika paplēstas vēl platāk.. un pati nobrīnījās, ka šajā brīdī nejūt savu mūžīgo pavadoni - reimatismu..
Āaa.. Viņa juta savā milajā makstī ieslīdam stingru vīrieša locekli.
Āaa un otru mutē.... Estere mēģināja kautk o darīt.. sūkāt, laizīt.. atdarināt kustības, kuras tik centīgi bija pētijusi filmās.. Bet vīrieša loceklis bija tik liels, ka Esteres mute bija kā paralizēta.
Viņa sāka just kā trūkst elpas, bet neko pateikt nevarēja..
Augusts (tā viņa pieņēma) monotoni darbojās viņas kājstarpē..izdarīdams arvien spēcīgākus grūdienus, kas satricināja sievieti līdz pat aknām.
"Gaisu, gaisu.. "Esterei gribējās kliegt, bet no viņas mutes vien kunkstieni skanēja,..
"Gaisūūūūū.." Izdvesa Estere un pārstāja elpot. Vīrīeši vēl kādu laiku darbojās.. ap jau nekustīgo ķermeni....līdz tēva kungs iesaucās "Eu, bļin, tā suka taču ir atņirgusies.."

Tālāk.. Viņi Esteri apraka dārzā.. zem ābeles.. un neviens jau pēc viņas neskuma. Tēva kungs no pārdzīvojumiem dabuja sirdstrieku, Augusts..dzīs pēc tam gāja bojā autoavārijā, bet dēla kungs izdarija pašnāvību, nespēdams nest šo pagātnes slogu.

Finito.


(C) Daiga&Laukuroze&Murķelis

(25 raksta | ir doma)

Comments:

From:[info]makmerfijs
Date:3. Februāris 2005 - 13:02
(Link)
[info]makmerfijs iereeeeeeeeeeeeeeeec
Vismaz zinam tagad murkjelja sleeptaas fantaazijas :DDDD
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:03
(Link)
sev par attaisnojumu teikšu, ka tās nav tikai manas ;))))))))
From:[info]makmerfijs
Date:3. Februāris 2005 - 13:04
(Link)
Kaa tad veel? Oglasitje vess spisok
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:06
(Link)
Laukurozes un sākuma daļā piedalījās ar Daiga (māsiņa mana) :)))
From:[info]makmerfijs
Date:3. Februāris 2005 - 13:07
(Link)
hmmmmm neko teikt perversas maatiites..........
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:09
(Link)
:-)
[User Picture]
From:[info]laukuroze
Date:3. Februāris 2005 - 14:37
(Link)
:)
Neliedzos.
Bet ja tu vēl zinātu,kā toreiz mani lāmāja par to, ka es to Esteri nobeidzu..
From:[info]makmerfijs
Date:4. Februāris 2005 - 10:46
(Link)
kaadiem vaardiem lamaaja?
[User Picture]
From:[info]laukuroze
Date:4. Februāris 2005 - 13:23
(Link)
vairs neatceros. 'Jāiet tad tad Murķeļa puksts meklēt. Bet par vardarbīgū personu ar tieksmi visu sačakarēt.. apmēram..:)
[User Picture]
From:[info]kuminjsh
Date:3. Februāris 2005 - 13:04
(Link)
Aha, šito šausmustāstu es atceros!;DDDD
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:06
(Link)
Baisi baisais īstenībā... :DDDDDDDD
[User Picture]
From:[info]kuminjsh
Date:3. Februāris 2005 - 13:08
(Link)
Šitādu nāvi nabaga meitietim!;DDDD
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:10
(Link)
vai ne:))) Bet tā bij Omāra vaina - viņš gribēja, lai visi ir beigti un Laukuroze arī no finitoja visu tā kā vajag ;))))
[User Picture]
From:[info]kuminjsh
Date:3. Februāris 2005 - 13:19
(Link)
Slepkavnieki!!!!!;DDDDDDDD
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:23
(Link)
Ehhh...:)))

Mums tak vēl bij viens slepkavgabals, bet to citreiz :))
[User Picture]
From:[info]kuminjsh
Date:3. Februāris 2005 - 13:31
(Link)
Aga, es tagad ar 2 gab. šausmu stāstus ielikšu;)
[User Picture]
From:[info]laukuroze
Date:3. Februāris 2005 - 14:39
(Link)
Hm? Bet vai tad pēc man vērstā uzbrukuma, ka esmu vardarbīga būtne, es tai Esterei neliku augšāmcelties???
Aizmirsies man šitas bija..:)
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 15:10
(Link)
ja? es varbūt komentus neizlasīju līdz galam :)))
[User Picture]
From:[info]aizliegts_v
Date:3. Februāris 2005 - 13:48
(Link)
Nez vai ir sliktāk kā vecim infarkts orgasma brīdī ;)
[User Picture]
From:[info]kuminjsh
Date:3. Februāris 2005 - 13:50
(Link)
Tam ta vismaz nāve ar kaifu! A šamā nosmaka...;)
[User Picture]
From:[info]aizliegts_v
Date:3. Februāris 2005 - 13:56
(Link)
Nu jā, kaifa nekāda :(
From:[info]lapsa
Date:3. Februāris 2005 - 13:10
(Link)
eleganti :DDDD
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:21
(Link)
Nu bet! :)))
[User Picture]
From:[info]maris
Date:3. Februāris 2005 - 13:15
(Link)
psc...
From:[info]murkjelis
Date:3. Februāris 2005 - 13:21
(Link)
riktīgi :)

> Go to Top
Sviesta Ciba