Kad
esinja izlīda no vannas viņa izrādījās ne tikai spalvaina, bet spalvas bija pārklajušās arī ar laku.
sadams nākošajā brīdī kļuva rozā un tapa aizburts uz savu baznīcas pagrabu, kur jau priekšā bija gāzmaskas uzvilkušie
deep,
zizii un
piromanjaks, kuri bija nākusi pie secinajuma, ka vienkāršāk par kandžas aparāta taisīšanu ir iet un kādam alkoholu atņemt. Kamēr
sadams mēģināja atjēgties, izslāpusī trijotne sāka tuksot viņa krājumus, kā rezultātā
sadams nebūdams spējīgs viņus patrenkt prom turpināja ar viņiem arī dzert. Un viņi dzēra ilgi un laimīgi.
Tikmēr
esinja uzstebereja uz skatuves spīdot un laistoties prožektoros sava zaļajā ietērpā, kas izskatījās pēc kleitas, bet īstenībā bija ar laku aplipušas spalvas un līdz ar viņu uz skatuves uzskāpa arī (pamatīgi iesilušie)
affair un
makmerfijs, gatavi sākt konkursu un skatuvei tuvojās konkursa dalībnieces. Tad uz skatuves uzleca
laukroze ar sesiem pensionētiem dejojošiem čipendeiliem, precizak sakot no sākuma uzlēkāja čipendeili un pēc viņiem ari pati
laukroze autentiskā tautu tērpā, sārtiem vaigiem un zīļu vainagu galvā. Skanot "Sesiem maziem bundziniekiem" viņa sāka dejot kankanu latviešu garā, atsegdama potītes - kas bija balti tamborētās zeķēs ietērptas. Kankans kļūva arvien ugunīgāks un līdz dejas beigām,
laukroze (
makmerfijs šī priekšnesuma laikā gan atklāja jaunu viņas vārda variaciju nomainot burtu "L" ar "M") bija atbrīvojusies arī no sagšas, ņiebura un priekšauta.
Pēkšņi visiem negaidot parādījās
dzeina un uzšāvās augstu debesīs un virs Cibas pilsētas uz pāris mirkļiem iedegās atombumbas sprādziena cienīga gaisma - viss tika izgaismots. Cibas pilsoņi uz brīdi pārbīlī sastinga.
Kad
dzeina pamazām tuvojās zemei, viņa izskatījās tāpat, kā parasti (tajā pašā baltajā kleitiņā ar spārniem) un tikai nedaudzi pamanīja ka viņai uz galvas bija izdīguši mazi radziņi.
Piepacēlusi vienu uzaci,
dzeina noskatīja visus sanākušos, neko neteikdama, uzkāpa uz skatuves.
esinja,
affair un
makmerfijs (mesdamz krustus un berzedams acis) bailīgi pavirzijās nostāk. Pēkšņi tajā vietā, kur stāvēja
dzeina parādās milzīga uguns, kas pēkšņi dumodama nodziest un atskan skaļš sprādziens.
laukuroze ķēra pie sirds,
makmerfijs &
affair paslēpās aiz
esinjas platās muguras.
kuminjsh piepeši saprata, ka spēj ne tikai špagatā nolēkt, un uzsāk savu nekad neaizmirstamo Mazo Kūmiņu deju. Tā bija vispārēja panika un histērija.
Kad dūmi izklīduši,
dzeinas vairs nebija, kā ari nebija skaistuma karalienes kroņa. Tikai
esinja grūši nopūtās un teica "Viņa taču mūs brīdināja...". Kad
makmerfijs un
affair bija atjegušies, vini paziņoja, ka konkurss ir beidzies un kronis atradis savu īpašnieci. Tad tauta draudzīgi devās uz
affair krogu par to iedzert.