Viena diena manā dzīvē

Tipiskas darbības ne tik tipiskās lokācijās.


Saņēmos un piecēlos 8os, un jāsāk, protams, ar kafiju.



Ātri rīta dušā un rīta skincare routine. Kopš te dzīvoju, daudz rūpīgāk kopju ādu un vairāk pievēršu uzmanību, ko lieku uz sejas un kāpēc.


Sapucējamies, steidzam ārā, pa ceļam uzpildot ūdens krūzi no automāta gaiteņa galā.


Tā kā steiga, tad iepriekšējā vakarā iepirkto 7-11 brokastu burito notiesāju ceļā uz pieturu.


Autobusu laikiem Google Maps nevar uzticēties, bet nonākot līdz pieturai skaidrs cik aptuveni jāgaida. Lai tiktu autobusā, tas jānostopē ar rociņu pašam.


Ceļā uz centrālo staciju. Upe, kas atdala Taibeju no Jaunās Taibejas.


Izkāpjot no autobusa, uzreiz iekšā tuneļu sistēmā. Kioski pārsvarā veras vaļā 10os. Šobrīd vēl kluss un tukšs.


Nejēgā daudz šādu mantiņ-makšķerēšanas aparātu. Te mīkstas, pūkainas garneles, jo kāpēc gan lai kāds negribētu tādas..


Iznāku no tuneļa un dodos uz stacijas austrumu pusi, kur pie nākamās autobusu pieturas sarunāts satikt draudzeni. Te izrādās izstādīts arī stacijas uzskates eksemplārs. Ar šādu neesmu braukusi..


Silti šodien..


Iekāpjam busā un dodamies 1.5h braucienā.


Izkāpjam diezgan mazapdzīvotā vietā.


Dodamies uz pirmo apskates punktu. Te uz salas visur tempļi - lielāki, mazāki, atklātāki, paslēptāki. Šis tāds vidējā tipiskā izmēra.


Atnācām un biļetes nopirkām.


Dabas brīnumi. Dabas spēks.


Skaists, dzidrs okeāns te salas ziemeļaustrumu pusē. Tā vien prasās iekāpt paplunčāties..


Kāpjam uz augšējo skatupunktu. Es jau zinu, ka tur nekas īpašs nav, bet draudzene grib. Tad jākāpj. Vispār te uz salas ir daudz kāpņu visos kalnos un pārgājienu takās, tā kā šāds celiņš ir jauks retums. Nepatīk man kāpnes x_x


Skats tālumā no augšas. Teicu, ka nekā tāda te nav..


Balodim augstāks skatupunkts. Varbūt viņam labāks skats..


Nokāpjam atpakaļ lejā, piestājam pēc kā atvēsinoša. Man mango smūtijs, jo kofeīnu vairs vēl nevajag.


Pastaigājamies starp tiem dabas brīnumiem arī mēs. Tā fosīlija tādā plaukstas izmērā, visur tur pa zemi var redzēt tādas ļaužu nostaigātas.


Atpakaļceļā uz pieturu. Kāds ļoti pacenties ar mājas dekorācijām :)


Lecam nākamajā autobusā tālāk. Šoreiz tik apmēram 30min līdz jālec būs ārā.


Kamēr jāgaida nākamais autobuss, aizejam iekost vietējos pelmenīšus. Šī pelmenīšu ķēde arī man netālu no mājās un 2 veikaliņi ikdienā pa ceļam uz darbu. Pazīstams ēdiens.


Hollywood nē, bet Keelung. Es gan nez, kā no "Dzjī" tiek pie "Kī", bet nu labi..


Nākamajā busā iekšā līdz ar citiem tūristiem. Uz stundiņu atvilkt elpu.


Gatavi Ķīniešu Jaunā gada svinībām.


Diezgan tipisks skats pa logu šeit. Apbūvēti rajoni un kalni fonā.


Izkāpām. Krasta krēslas skats.


Dodamies slavenajā ielā. Tūristu patiesībā nav tik daudz, cik iepriekšējā reizē :D 4-kājainie draugi arī līdzi.


Pa kāpnītēm uzmanīgi uz leju.


Slavenākais tējas nams, kas arī iedvesmojis "Spirited away" bath house.
Viss tas ciems iedvesmojis visu "Spirited away".


Piestājam padzert Oolong tēju. Parādīja kādā secībā kas kā jāaplej, cik ilgi jāgaida utt.
Neesmu to tēju cienītāja. Baigi velk muti, nepatīk man tā sajūta.


Bet toties skats <3


Saule noriet ap 6iem šajās dienās, un diezgan strauji satumst.


Mājupceļā pārlecam no autobusa reģionālajā vilcienā.


Stacijas Food court iekožam vakariņas. Rīsi ar ketčupu pārklāti ar olu - zināms kā Omurice - un pa virsu vēl vistiņa. Tā gan reti sausa :(


Īsa pastaiga pa naksnīgajām izrotātajām ielām pavadot draudzeni līdz viņas viesnīcai.


Lēciens autobusā uz mājām - vēl 40min jābrauc, bet jauki, ka var apsēsties.


Vakara siltā duša un skincare routine, protams.


Iekārtojos gultā ar triceratopu blakus uz nedaudz darbiņu, vakara seriālu un olimpisko hokeju.


Un tad jau laiks gulēt. Labrīt! :D