![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
2 gadus, 2 mēnešus un 2 dienas pēc mana iepriekšējā ziņojuma nolēmu veikt vēl vienu pētījumu par vienu parastu dienu manā dzīvē. Lūk.
Plkst. 0.40. Nakts, nosacīts bezmiegs. Veicu piezīmes par nepadarītajiem darbiem, klausos mūziku.
Plkst. 8.00. Stundu pēc pirmā modinātāja esmu pamodies. Lai gan ik rītu man telefons strīmo LR1, tomēr rītos zombija stāvoklī laika ziņām uzmanību nepievēršu (tāpat par 100 km nepareizas). Ātrāk tomēr palūrēt pa guļamistabas logu, tūlītējas laika ziņas: acīmredzot snieg.
Plkst. 8.09. Meitai drēbes jāizvēlas, eh. Citās reizēs pati pieņem šādus lēmumus, šoreiz palūdza mani, lai es iedodu "to pašu, ko vakar". (Kurš to var atcerēties?)
Plkst. 8.11. Pie ledusskapja durvīm satieku kaķi. Kartupeļus neēd.
Plkst. 8.13. Pie televizora atrodu meitu. Rīta multenes, poniji un kaut kas tur vēl.
Plkst. 8.19. Ātrās brokastis meitai.
Plkst. 8.46. Ceļš uz dārziņu. Ja pirms 2,5 gadiem mums bija ikrīta ceļojums 6,5 km vienā virzienā, tad tagad tie ir 200 metri. Fotografēts pie mūsmājas pagalma vārtiem, tālākajai piecstāvenei pretī jau ir bērnudārzs. Much nice. So wow. (Lai viss neliktos tik rožaini, tuvākā piecstāvene ir sociālā māja ar nereti sastopamiem antisociāliem iemītniekiem.)
Plkst. 8.51. Ēdienkarte dārziņā šai nedēļai, konkrēti šai piektdienai. Brokastīs prosas putra ar sviestu un "skolas" piens, pusdienās zirņu zupa, rudzu maize, karameļu ķīselis, ievārījums, launagā kukurūzas pārslas (Corn Flakes ar cukuru), piens. Katru dienu plkst. 10: vitamīnu pauze (dārzeņi, augļi).
Plkst. 9.04. Dārziņa ieeja, izskatās, ka jaunus karogus piekāruši, vecie bija tādi noplukuši. Vispār šī bija ekstrēmi vēla ierašanās dārziņā, parasti esam par pusstundu ātrāk.
Plkst. 9.17. Mana darbavieta, mājas ofiss. Uz vadiem neskatieties (bet jau paskatījāties, ja?), šis man tāds pagaidu dators, kuru nevar uzlikt uz dokingstacijas.
Plkst. 9.17. Un turpat blakus otra darba vieta, krāsns menedžmenta departaments, ziemas sezonā tikpat kā reāls darbs. Darbā nepieciešamās fizikas (un ekonomijas) zināšanas vēl joprojām neesmu pilnībā atkodis, bet rezultāts ir daudz labāks kā iepriekšējā ziemā — gan fizikas ziņā (ir siltāks mājās), gan ekonomijas ziņā (vidējās mēneša izmaksas arī ir zemākas).
Plkst. 9.44. Pusotrās brokastis, kafija ar iebiezināto pienu un vakardienas bulciņu (viena no retajām, kas attāli atgādina normālu latviešu bulku).
Plkst. 10.53. Ж... поднял, место потерял.
Plkst. 10.53. Skats pa darbavietas logu.
Plkst. 13.44. Dodos pusdienu pārtraukumā, uz ielas cūka ne laikapstākļi.
Plkst. 13.52. Dienas piedāvājums pa 4 € vietējā ēdnīcā. Latviešu valodā to laikam sauc par falšo zaķi, igauņi gan ēdienkartē ierakstījuši garlaicīgi aprakstoši, täidetud hakkliharull jeb pildīts maltās gaļas rullis; vispār garšīgi.
Plkst. 13.54. Ēdnīca un trīs igauņi.
Plkst. 15.56. Darbu pie datora grūti ilustrēt, e-pasti, Skype čati, Skype sarunas, pa retai reizei telefona sarunas. Ilustratīvs ir tikai kaķis, ar kuru nemitīgi jācīnās par vietu pie galda.
Plkst. 16.57. Bet nu var arī to ilustrēt, piemēram, šādi. It kā darbalaika beigas (un mūsu komandā šis gads ir sācies ar über striktu nepārstrādāšanās režīmu), bet vēl tik daudz jāizdara... Uz bērnudārzu šodien neeju, auklīte pieteikusies pati izņemt bērnu un aizvest pie sevis. (Lieliska auklīte, ļoti paveicies man.)
Plkst. 19.51. Sēžos savā kosmosa kuģī un dodos iepirkties. Pa radio skan piektdienas vakaram tipiska uzmundrinoša deju mūzika.
Plkst. 20.05. Esmu ieradies šopinga mekā, lielākajā iepirkšanās centrā Dienvidigaunijā (bet nu kurš ta cels kaut ko lielāku kādā citā mazpilsētā, purvā vai mežā). (Pēc laika atzīmēm var novērot arī, ka nepilnu 15 minūšu laikā esmu nokļuvis otrā pilsētas galā. Bet pie pilsētas izmēriem esmu jau sen pieradis, nav ne vainas.) Ap šo brīdi esmu arī izlēmis, ka bārgājienā uz vecpilsētu nedošos, tā vietā vai nu pastrādāšu, vai iedzeršu kādu vīnu, vai arī... bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Vispār vajadzēja pafočēt piektdienas vakara iepirkšanās drudzi, zvirbuļus pie pārtikas veikala griestiem (interesanti, kur viņi kakā?) vai hokejistu treniņu lielveikala centrā esošajā slidotavā, bet es biju veikalā sagrābies saldētus produktus un steidzos atpakaļ, lai ātrāk nogādātu tos saldētavā.
Plkst. 21.08. Daži mazāk zināmi igauņulamuvārdi ekspresīvi izteicieni: jama! raisk! Auklīte raksta, ka bērnam temperatūra, diskutējam, vai var doties nākamajai dienai ieplānotajā braucienā uz "Leduslaikmeta" ledus šovu Tallinā. Nospriežam, ka vērosim situāciju nakts gaitā un provizoriski bērns tomēr dodas uz ilgi gaidīto izrādi, silti saģērbjoties. Bet vispār — neraža!
Plkst. 21.21. Krāsns atkal iekurināta, šitais degs, tad var arī pievērsties vakariņām. Krāsns kurināšanas process nereti rosina iztēli par dzīvi pagājušajos gadsimtos un gadu tūkstošos.
Plkst. 21.30. Vakariņās taisīšu zupu. Recepte ietver burciņu pusgatavas zupas no netālu esošās pārtikas rūpnīcas, plus skābētus gurķus no turpatienes.
Plkst. 21.33. Kamēr top vakariņas, apspriežos ar sevi, kuru vīnu vērt vaļā. Bet pirms vēl esmu to atvēris, neveiksmīgi uzkožu uz vārīga zoba, un vīna vietā iešauju ibumetīnu. Te nu bija parasta darbadiena.
Plkst. 22.23. Vakariņas gatavas! Ļoti vēlu gan, pat aizdomājos, ka tādā dabiskā veidā esmu pieradinājies vakaros daudz neēst, bet šai vakarā neplānoju agri iet gulēt, un — ja gribas ēst, tad jāēd vien ir. Turklāt nekāda drīza gulēšana tāpat neiznāca — vēlāk nakts gaitā (ārpus kadra, jo kurš tad kaut ko tādu fotografē) vēl devos naksnīgā braucienā pa uzdzīvnieku pildīto pilsētu, lai aptiekā iegādātos pretdrudža zāles bērnam. Kā jau teicu — te nu bija parasta darbadiena.
Plkst. 0.40. Nakts, nosacīts bezmiegs. Veicu piezīmes par nepadarītajiem darbiem, klausos mūziku.
Plkst. 8.00. Stundu pēc pirmā modinātāja esmu pamodies. Lai gan ik rītu man telefons strīmo LR1, tomēr rītos zombija stāvoklī laika ziņām uzmanību nepievēršu (tāpat par 100 km nepareizas). Ātrāk tomēr palūrēt pa guļamistabas logu, tūlītējas laika ziņas: acīmredzot snieg.
Plkst. 8.09. Meitai drēbes jāizvēlas, eh. Citās reizēs pati pieņem šādus lēmumus, šoreiz palūdza mani, lai es iedodu "to pašu, ko vakar". (Kurš to var atcerēties?)
Plkst. 8.11. Pie ledusskapja durvīm satieku kaķi. Kartupeļus neēd.
Plkst. 8.13. Pie televizora atrodu meitu. Rīta multenes, poniji un kaut kas tur vēl.
Plkst. 8.19. Ātrās brokastis meitai.
Plkst. 8.46. Ceļš uz dārziņu. Ja pirms 2,5 gadiem mums bija ikrīta ceļojums 6,5 km vienā virzienā, tad tagad tie ir 200 metri. Fotografēts pie mūsmājas pagalma vārtiem, tālākajai piecstāvenei pretī jau ir bērnudārzs. Much nice. So wow. (Lai viss neliktos tik rožaini, tuvākā piecstāvene ir sociālā māja ar nereti sastopamiem antisociāliem iemītniekiem.)
Plkst. 8.51. Ēdienkarte dārziņā šai nedēļai, konkrēti šai piektdienai. Brokastīs prosas putra ar sviestu un "skolas" piens, pusdienās zirņu zupa, rudzu maize, karameļu ķīselis, ievārījums, launagā kukurūzas pārslas (Corn Flakes ar cukuru), piens. Katru dienu plkst. 10: vitamīnu pauze (dārzeņi, augļi).
Plkst. 9.04. Dārziņa ieeja, izskatās, ka jaunus karogus piekāruši, vecie bija tādi noplukuši. Vispār šī bija ekstrēmi vēla ierašanās dārziņā, parasti esam par pusstundu ātrāk.
Plkst. 9.17. Mana darbavieta, mājas ofiss. Uz vadiem neskatieties (bet jau paskatījāties, ja?), šis man tāds pagaidu dators, kuru nevar uzlikt uz dokingstacijas.
Plkst. 9.17. Un turpat blakus otra darba vieta, krāsns menedžmenta departaments, ziemas sezonā tikpat kā reāls darbs. Darbā nepieciešamās fizikas (un ekonomijas) zināšanas vēl joprojām neesmu pilnībā atkodis, bet rezultāts ir daudz labāks kā iepriekšējā ziemā — gan fizikas ziņā (ir siltāks mājās), gan ekonomijas ziņā (vidējās mēneša izmaksas arī ir zemākas).
Plkst. 9.44. Pusotrās brokastis, kafija ar iebiezināto pienu un vakardienas bulciņu (viena no retajām, kas attāli atgādina normālu latviešu bulku).
Plkst. 10.53. Ж... поднял, место потерял.
Plkst. 10.53. Skats pa darbavietas logu.
Plkst. 13.44. Dodos pusdienu pārtraukumā, uz ielas cūka ne laikapstākļi.
Plkst. 13.52. Dienas piedāvājums pa 4 € vietējā ēdnīcā. Latviešu valodā to laikam sauc par falšo zaķi, igauņi gan ēdienkartē ierakstījuši garlaicīgi aprakstoši, täidetud hakkliharull jeb pildīts maltās gaļas rullis; vispār garšīgi.
Plkst. 13.54. Ēdnīca un trīs igauņi.
Plkst. 15.56. Darbu pie datora grūti ilustrēt, e-pasti, Skype čati, Skype sarunas, pa retai reizei telefona sarunas. Ilustratīvs ir tikai kaķis, ar kuru nemitīgi jācīnās par vietu pie galda.
Plkst. 16.57. Bet nu var arī to ilustrēt, piemēram, šādi. It kā darbalaika beigas (un mūsu komandā šis gads ir sācies ar über striktu nepārstrādāšanās režīmu), bet vēl tik daudz jāizdara... Uz bērnudārzu šodien neeju, auklīte pieteikusies pati izņemt bērnu un aizvest pie sevis. (Lieliska auklīte, ļoti paveicies man.)
Plkst. 19.51. Sēžos savā kosmosa kuģī un dodos iepirkties. Pa radio skan piektdienas vakaram tipiska uzmundrinoša deju mūzika.
Plkst. 20.05. Esmu ieradies šopinga mekā, lielākajā iepirkšanās centrā Dienvidigaunijā (bet nu kurš ta cels kaut ko lielāku kādā citā mazpilsētā, purvā vai mežā). (Pēc laika atzīmēm var novērot arī, ka nepilnu 15 minūšu laikā esmu nokļuvis otrā pilsētas galā. Bet pie pilsētas izmēriem esmu jau sen pieradis, nav ne vainas.) Ap šo brīdi esmu arī izlēmis, ka bārgājienā uz vecpilsētu nedošos, tā vietā vai nu pastrādāšu, vai iedzeršu kādu vīnu, vai arī... bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Vispār vajadzēja pafočēt piektdienas vakara iepirkšanās drudzi, zvirbuļus pie pārtikas veikala griestiem (interesanti, kur viņi kakā?) vai hokejistu treniņu lielveikala centrā esošajā slidotavā, bet es biju veikalā sagrābies saldētus produktus un steidzos atpakaļ, lai ātrāk nogādātu tos saldētavā.
Plkst. 21.08. Daži mazāk zināmi igauņu
Plkst. 21.21. Krāsns atkal iekurināta, šitais degs, tad var arī pievērsties vakariņām. Krāsns kurināšanas process nereti rosina iztēli par dzīvi pagājušajos gadsimtos un gadu tūkstošos.
Plkst. 21.30. Vakariņās taisīšu zupu. Recepte ietver burciņu pusgatavas zupas no netālu esošās pārtikas rūpnīcas, plus skābētus gurķus no turpatienes.
Plkst. 21.33. Kamēr top vakariņas, apspriežos ar sevi, kuru vīnu vērt vaļā. Bet pirms vēl esmu to atvēris, neveiksmīgi uzkožu uz vārīga zoba, un vīna vietā iešauju ibumetīnu. Te nu bija parasta darbadiena.
Plkst. 22.23. Vakariņas gatavas! Ļoti vēlu gan, pat aizdomājos, ka tādā dabiskā veidā esmu pieradinājies vakaros daudz neēst, bet šai vakarā neplānoju agri iet gulēt, un — ja gribas ēst, tad jāēd vien ir. Turklāt nekāda drīza gulēšana tāpat neiznāca — vēlāk nakts gaitā (ārpus kadra, jo kurš tad kaut ko tādu fotografē) vēl devos naksnīgā braucienā pa uzdzīvnieku pildīto pilsētu, lai aptiekā iegādātos pretdrudža zāles bērnam. Kā jau teicu — te nu bija parasta darbadiena.