|
Bobijam tuvojās dzimšanas diena un viņš gribēja sev jaunu riteni. Viņš zināja, ka viņš nav uzvedies pārāk labi, bet tomēr gribēja. Viņš to pateica mammai un mamma lika viņam uzrakstīt vēstuli Dievam, kurā viņš minētu kāpēc viņš ir pelnījis jaunu riteni.
Pirmā vēstule:
Es esmu bijis labs zēns šogad un es vēlētos riteni dzimšanas dienā. Būtu labi, ja viņš būtu sarkans.
Viņš zināja, ka melo tādēļ iznīcināja 1. un uzrakstīja 2. vēstuli:
Šeit Tavs draugs Bobijs, es gribētu sarkanu riteni savā dzimšanas dienā, jo esmu labi uzvedies.
Bobijs zināja, ka arī šī nav taisnība, tādēļ aizmeta arī šo vēstuli un uzrakstīja trešo:
Es esmu bijis normāls šogad. Es ļoti gribētu riteni.
Arī pēc šīs vēstules viņš saprata, ka šī nederēs un rakstīja ceturto:
Es zinu, ka neesmu labi uzvedies. Man ir žēl. Es uzvedīšos labi, ja atsūtīsi man riteni. Paldies!
Bobijs saprata, ka arī šī vēstule nedos iespēju dabūt jaunu riteni. Viņš ļoti satraucies un aizgāja pie mammas un teica, ka ies uz baznīcu. Mamma redzot viņa skumjo seju atļāva viņam iet.
Un tā Bobijs aizgāja uz baznīcu. Iegājis baznīcā, piegāja pie altāra, paskatījās vai kāds nav apkārt, noliecās un paņēma Marijas statuju un aizskrēja atpakaļ mājās. Iegājis istabā atkal sāka rakstīt vēstuli:
Dievs, ES NOLAUPĪJU TAVU MAMMU. JA GRIBI VIŅU ATKAL REDZĒT, ATSŪTI RITENI!!! |
|
... mēdz būt dažādi. cilvēku atiecības arī ( ... tālāk ... ) |
|
hāhā
nepieciešama skaņa un nedaudz pacietības |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}