Members

About Members

19. Jul 2018 @ 15:54
[info]zum
Pie notāra gāja gludi, stundu klaisījāmies, kā lasa līgumu. Mēģinājām visi, pat notārs, iespraust pa jociņam. Beigās ar atvieglojumu parakstījām. Es, protams atradu vienu nenozīmīgu kļūdiņu. Tad visi draudzīgi drasējām pa milzigām barokālām kāpnēm un slavējam labo laiku un skaisto barokālo namu pie Alstera. Draudzīgi atvadījāmies un solījam sazināties līdz septembrim.

19. Jul 2018 @ 05:12
[info]zum
Kā komisijas maksu par darījumu sarēķināt, tā čakli un veikli. Kā līdz darījuma vietai aizvest, tā noplaukst kā žīds pa Miķeļiem. Braukšu ar metro, man pofig.

18. Jul 2018 @ 15:17
[info]zum
Ar viiru kaadreiz vienmeer smeejaamies par siikumiem. Pimeram, kaa lielveikalos uzliek mazaaku cenu, bet iepakojums ir neviss 100 grami, bet 85. Sodien skatiijos, Rewe Gouda jaunais siers sagriezts skeeliitees, leets. Izsakataas smuks. Kaa tad, virsuu skeele drusku labaaka siera ar cauruminjiem, apaksaa, nu kads jau jauns siers ir taads ir. Un taa visur. Un kaa tad lai uzticas. Viens otru andelmanji cakaree. Un tad briinaas, ka vinjiem neuzticas.

18. Jul 2018 @ 09:03
[info]lidaka
Aizstraadaajos un nesanaaca aiziet uz jogu. Nekas, driiz tiksim atpakalj pilnajaa rutiinaa. Un tad Burning Man visu sajauks atkal, bet gan jau izdziivosim un atgrieziisimies rutiinaa.
Tags:

18. Jul 2018 @ 11:30
[info]zum
Sodien vess tikai 25 graadi. Staigaju 16 gadu vecaa dzinsa jakaa, ko savaa laikaa pa 5 latiem nopirku Vecmiigraavja humpiisos. Pa celjam no bodes, man skjiet redzeju boziju oduvanciku, kas soreiz dragaaja ar mikrinju un labsidiigi man maaja. Luuk, kaa sheit var ieguut cienju cilveeku aciis.

18. Jul 2018 @ 08:18
[info]zum
Labi, ka to apdrosinaasanas onkuli sagaidiiju. Man tam auto tikai par paardesmir eiro skaade. Pat salaboja man to saanskata spoguli. Bet bozijs oduvanciks varbuut jau bija kaut kur to spoguli sapleesis un noleema iedziivotis uz citu reekjina. Sitaadi smaidiigi un miiliigi boziji oduvanciki ir visbisstamaakie.

18. Jul 2018 @ 06:29
[info]zum
Vakrar mājas plānā apmēram saliku mēbeles. Pēc iespējas mazāk. Nolēmu drēbju skapi pirkt vēlāk. Un tad atjēdzos, ka nav jau tādā Frīzu kapteiņa mājā nemaz lāgā skapim vietas. Dzīvojamā istabā? Nez vai. Priekšnams ar trepēm pašaurs. Kur tad tos manteļus likta kapteiņi? Koka lādēs?

17. Jul 2018 @ 22:17
[info]martcore
interesanti, kādēļ medniekiem, arī tiem, kas pēc tam nenodarbojas ar taksidermiju, ir tik principiāli medīt tieši ar divstobru bisēm
a kāpēc ne ar automātiem vai triecienšautenēm? nē, es saprotu, ka mīnmetēji jau būtu tā kā pārāk daudz, bet kāpēc ne ar snaiperšautenēm?

Katram savi putni viļņojas galvā17. Jul 2018 @ 22:02
[info]x_f

Pagājušās piektdienas sākums attaisnoja sev piešķirto datumu ar kukaiņa kodumu, divām sliktām vēstīm, ūdens krūzes izliešanu pār telefonu un nograutu sistēmu (tas viss vēl tikai līdz pusdienlaikam), taču vakara cēliens izvērtās interesants – devos uz RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, kur [info]murxxe man pārbaudīja smadzenes. Tas gan nenozīmē, ka tagad varu teikt "I'm not crazy, a friend had me tested!", jo tas viss viņiem ir vēl ļoti jauns, taču vēlāk varbūt varēs. Centrs pats ir svaigi celts, jaunas, modernas telpas, šķita labs atmosfērs.

Visa būtība ir tajā, ka viņiem tagad ir pieejama tehnika elektroencefalogrammu (EEG) fiksēšanai un mērķis iemācīties noteikt dažādas smadzeņu izmaiņas, pirms vēl tās ir sākušas traucēt dzīvot kā, piemēram, demence. Tāpēc tiek analizēti smadzeņu viļņi, lai noteiktu kognitīvās rezerves.

Lai tiktu pie mērījumu veikšanas, aparātam jāpieslēdz smadzeņu garoza, un to dara ar īpašas cepures uzvilkšanu. Tajā pareizajās vietās tiek sabakstīti sensori un zem tiem tiek speciālā želeja, kas sasaista ādu ar sensoru. Želeju es dabūju diezgan daudz. :) Bet nu FOR SCIENCE! labā ne to vien var paciest. Murkse teica, ka pieredzes bagāti medicīnas darbinieki ar to tiek galā trīs minūšu laikā, taču mums pagāja vairāk par stundu, jo, nu, pie pieredzes kaut kā jātiek, jo es tur biju tikai otrais, kuru viņa ir vienojusi pie vadiem, turklāt tas nemaz nebūtu jādara viņai pašai, bet kādam asistentam.

Sensoru iedzīvināšanas laiks netika izniekots velti, Murkse ļoti interesanti stāstīja par savu darbu, par smadzeņu uzbūvi, ko katra daļa dara, ka tās var būt pavisam niecīgas, bet nozīmēt tik daudz. Stāstīja arī par to, ka kāda daļa smadzeņu var pārņemt citas smadzeņu daļas funkcijas, ja tā ir bojāta, protams, ne pilnībā, bet tomēr pietiekami labi, lai turpinātu dzīvot. Tas ir svarīgi, piemēram, insulta gadījumā, un tad rehabilitāciju jāuzsāk nekavējoties, lai būtu pēc iespējas labāki rezultāti, nevis pēc piecām dienām.

Lai smadzenes varētu tā vieglāk adaptēties citām funkcijām, tām jābūt pietiekami labi trenētām, tās arī laikam ir tās kognitīvās rezerves. Bet trenēt smadzenes var, piemēram, tīrot zobus ar kreiso roku – tā vienkārši tiek trenēta parasti mazāk nodarbinātā pretējā puslode. Pirmos rezultātus varot samērīt jau vien pēc divām nedēļām, bet tas, protams, kopumā prasa daudz vairāk laika. Bet es jau sāku to darīt, haha.

Viņa stāstīja arī par darba atmiņu, kas mūsdienu cilvēkiem pamazām atmirst. Tā ir īslaicīgā atmiņa, ko izmanto uzreiz tagad, piemēram, domāšanai, plānošanai, kaut kādu aprēķinu veikšanai. Atmirst tā tādēļ, ka galvā neviens neko daudz vairs nerēķina, telefona numurus arī vairs nav nepieciešams iegaumēt un tā. To arī var trenēt.

Es ne visu sapratu, ko viņa stāstīja, tur bija daudz par smadzeņu darbību un neiroloģiju, jo tas viss man ir ļoti nepazīstams lauciņš, taču bija tiešām interesanti. Viņa ir īsta smadzeņu fane.

Kad beidzot biju pieslēgts matriksam, sākās pati pārbaude. Vispirms teica trīs minūtes sēdēt mierīgi un ar aizvērtām acīm, pēc tam trīs ar atvērtām. Un tad pats tests. Testa uzdevums bija matemātiskās darbības (man lika izvēlēties augstāko grūtību, jo vieglākas esot boooring) – ekrānā uz mirkli parādās kāda izteiksme, piemēram, 67+24 un nākamajā mirklī redzams rezultāts. Abi aptuveni pussekundi, un uzreiz jānosaka, vai rezultāts bija pareizs vai nē. Un pēc mirkļa jau nākamais un tā bez apstājas. Tur bija saskaitīšana, atņemšana un reizināšana. Man neteica, cik ilgi un cik daudz uzdevumu tur būs. Skatoties ekrānā, es pilnīgi zaudēju laika izjūtu, man sāka likties, ka tas viss ir ilgi un cik vēl ilgi, taču pēc tam izrādījās, ka tās bija veselas desmit minūtes. Kā mirklis un mūžība reizē. Vēl rēķinot paspēju iedomāties, nez, vai viņa tur redz, ka es atbildu nepareizi, vai nē, un ko īsti te no manis grib.

Uzreiz pēc beigām Murkse teica, ka bija redzami izteikti beta viļņi, kas nozīmē, ka es tiešām domāju. Pēc tam mēs pasēdējām pie līknēm un viņa pastāstīja, kas redzams, lai gan ne visu vēl var un prot izskaidrot, jo viņi to paši tikai tagad vēl apgūst. Bet tā tehnika ir tik jutīga! Labi redzams brīdis, kad atvēru acis pēc pirmajām trim minūtēm, uzreiz cita smadzeņu aktivitāte. Un pēc tam aritmētiskās darbības, kur vēl cita prāta aktivitāte. Redzama katra sakustēšanās, pat plakstiņu virināšana. Es tikai nesapratu, vai tie reakcijas pīķi ir tikai brīži, kad es tiešām sakustos, vai arī tur var saskatīt, ka es pieņemu lēmumu, atkarībā no aprēķinu rezultāta (reaģēt vajadzēja tikai uz pareizajiem rezultātiem). Man tās visas izskatījās pēc daudzām drebelīgām līnijām, taču viņa tur uzreiz var saskatīt, kur tieši ir tie beta viļņi un ka nav alfa, delta un teta viļņu (tie ir miega vai senioru laikā). Nu, iespaidīgi.

Tā kā šī vēl nebija oficiāla piedalīšanās pētījumā, jo tam nepieciešama zināma birokrātija ar izskaidrošanām, piekrišanām un parakstiem, tad es tur šoreiz biju tikai parasts izmēģinājumu trusītis, uz kura trenējās, manus datus izmantos, lai mācītos analizēt, un tad iznīcinās. Taču labprāt vēlāk piedalītos arī ar tīriem papīriem vēlreiz – varbūt pat ar uztrenētu otru smadzeņu puslodi, ha.

Vakara sausais atlikums – jāmācās elpot, labi sēžu un daudz domāju (domāt ir kaitīgi – smadzenes patērē ap 25% resursu, kas ir salīdzinoši visvairāk no visiem orgāniem).


17. Jul 2018 @ 10:44
[info]lidaka
Izliidu no gultas agri, iztirinaajos sporta zaalee, pastraadaaju, tagad blockchain pasaakumaa, tad veel pastraadaasim un iesim uz jogu. Mazliet par daudz kafijas izdzerts.
Tags:

17. Jul 2018 @ 10:47
[info]zum
Saakumaa veel neko, Knuts un Marion briiniijaas, kaa es varu izdzert glaazi viina un glaazi alus un vieniigais, ko var maniit, ka es beidzot runaaju. Tad izraadiijaas, ka mana alga tagad buus, kaa Knutam. Esj tu nost, gandriiz acis no dobuliem izspraga. Un tad panesaas. Skaudiba un nenoviidiiba.

17. Jul 2018 @ 09:18
[info]martcore
vienā no vasilija ložkina grupas dziesmām (viņš nebūt nav tik labs mūziķis, kā gleznotājs) skan piedziedājums "И ВАМ ДАДУТ!", kas man šķiet tāds ļoti memētisks un par deus ex machina
ilgāku laiku domāju, kā lai to pareizi ilustrē, līdz ideja atnāca pati

seriāla "queen of the south" pirmās sezonas (par to, kā mēģināt palikt dzīvam cīņā ar narkokarteli) finālā ir tāds moments, kad abas galvenās varones aizbrauc ar papīra lapu un gps koordinātēm uz kaut kādām jau totālām meksikas jebeņām, bez piecām minūtēm tuksnesis bez ūdens, toties ar indīgām čūskām
kur pēc šīm koordinātēm viņas atver lūku kanalizācijas caurulē, un tur ir pilns ar līķiem
viņas iet ārā, bet pretī jau nāk pāris apņēmīgi vīri sombrēro ar ieročiem, vēl pēc minūtēm divdesmit viņas jau sēž piesietas krēslos blakusesošajā fazendā, apkārt klaiņo pilsoņi ar nažiem rokās, aiz muguras tikai pietrūkst miesnieku profesionālo kautķermeņu drafta plānu
"a ko jūs īsti gribējāt?", jautā viens no viņiem
viena no lēdijām klusu nočukst- "divsimtpiecdesmit tūkstošus dolāru"

un te, lūk, no debesīm iemočī deus ex machina piedziedājums "И ВАМ ДАДУТ!"
reāli, viens bandīts saka otram, "atnes naudu. bet lai es viņas šeit vēlreiz neredzētu"

te pat nav jautājums, kā šajā no visas civilizācijas aizmirstajā pussabrukušajā fazendā, kur uz lieveņa atrodas līdz nenosakāmai krāsai izdiluši pāris šūpuļkrēsli, var pēkšņi atrasties ceturtdaļmiljons dolāru. šeit ir ir drīzāk jautājums, kādēļ, teiksim, seriāla "true detective" visbezcerīgākajā situācijā esošie varoņi vai vispār katrs no mums neiedomājas paprasīt kaut kādu nereālu naudu. jo mums to iedotu. tiesa, par to, kas notiek tālāk, es labāk paklusēšu.

17. Jul 2018 @ 06:32
[info]zum
Nopirkšu māju, nomaksašu nodokļus un sēdēšu tad ar pliku pakaļu uz mūrīša. Ceru, ka visi būs tagad apmierināti.

16. Jul 2018 @ 23:20
[info]mazheks
dažreiz, kad sanāk nedaudz brīva laika un tu sadomā izpalīdzēt diviem nesaistītiem savā starpā cilvēkiem, kurus tu zini daudz gadus - no viena tu dabūn nosodījumu par krietnu padomu nākotnes tehnoloģiju apgūšanā, aber otrs tev pārmet to, ka es nezinu kā cilvēks jūtas, ejot cauri laulības izjukšanai. yeah right. fuck that shit - help is out of the order

D#19: Smirdbumba16. Jul 2018 @ 21:32
[info]x_f

Kaut kad jūnija sākumā tālā kaimiņiene pasauca pie sevis saplūkt nātres – "it kā tev pašam trūktu, ko ravēt" – lai no tām pagatavotu nātru vircu. Biju lasījis, kas tā tāda un ka tas esot vērtīgs un dabīgs mēslojums, taču līdz praktiskām darbībām vēl nebiju ticis, jo visas manas nātres pavasarī tika iemaltas zemē. Bet te – dod (ņem) par brīvu.

Salasīju pilnu spaini, sametu to lielākā toverī (vēlams sasmalcināt, bet kāds gan prieks vēl sadzelties), pielēju pilnu ar ūdeni, vāku virsū un turējos pa gabalu nākamās 2-3 nedēļas, kamēr tas rūga. Virums esot ik pa laikam jāapmaisa, lai iedabūtu tur skābekli, bet uz to saņēmos laikam tikai divas reizes.

Tas smird. Nu, tā ka ļoti. Nu, tā ka drausmīgi riebīgi neaprakstāmi ārprātskastenomiris ļoti. Bet nu man tas bija pagatavots un neko citu nevarēju darīt, kā vien izlietot pēc nozīmes. Ja vienkārši turpat izgāztu, tad, pirmkārt, izdedzinātu visu dzīvo un, otrkārt, tāpat smirdētu. Tas ir tik jaudīgs, ka jāšķaida ar ūdeni attiecībā aptuveni 1:10 – koncentrātu augi var arī nepārdzīvot.

Par laimi, tā bija ļoti vējaina vakarpuse, kad sāku to darīt, tā ka elpot bija iespējams. Vējš pūta uz ielas pusi, un līdz tai ir kādi 60 metri, bet vienubrīd dzirdēju, ka bērnu bariņš iet garām un kaut ko nokomentē par "smird!", man kļuva neērti. Laistīt esot vēlams tieši vakarā, lai līdz rītam gaiss jau būtu atguvis pierasto kondīciju, es gan vēl šo to varēju sajust arī nākamajā rītā.

Par laimi, nenācās neko skaidrot tuvējiem kaimiņiem, viņiem paveicās nebūt mājās. Tālā kaimiņiene pēc tam stāstīja, ka viņa savā dārzā (Pierīgā) šādas smirdināšanas reizes operatīvi saskaņojot ar otru kaimiņieni, tad abas laistot, tikko kā trešais kaimiņš aizbraucis, kurš pēc tam nevarot saprast, kas tā par smaku. Ja nu tuvojas kādi masu nemieri, šo varētu lieliski izmantot pūļa izdzenāšanai. Bioloģiskais ierocis.

Nātrēs ir daudz slāpekļa, līdz ar to tas arī ir dabīgs slāpekļa mēslojums, un slāpeklis nepieciešams vairāk vasaras pirmajā pusē kā zaļās masas audzēšanas steroīds. Pēc tam uzzināju, ka to neesot labi liet uz mellenēm un citiem krūmiem, jo liek turpināt zaļot, tāpēc jaunie dzinumi nepaspēj pārkoksnēties un pa ziemu var viegli nosalt. Bet to, protams, noskaidroju jau tikai pēc tam. Kas tik' tiem visiem augiem nav jāpārcieš manis dēļ.

Vienreiz pamēģināju, otrreiz laikam vairs nekad, tas bija tāds fuipē, ka neprāta cena.


16. Jul 2018 @ 19:47
[info]piene_ne
Swedbank klausulē jauna gaidīšanas melodija, laikam par godu dziesmu svētkiem. Piezvanīju, lai paaugstinātu savu maksājuma limitu, lai samaksātu fakin nodokļus, un kāmēr 5min klausījos uuuu migla migla rasa rasa kur tu teci kumeliņ iztēlojos miljons man nepatīkamus veidus, kā mani nodokļos samaksātie taukšķiši kā tādi zirgi izkūp miglā miglā rasā rasā bļēee

16. Jul 2018 @ 12:40
[info]zum
Savā sīkstulībā nopirku tualetes papīru, kuram bija atlaides uz futbola čempionātu un nepaskatījos, ka tas ir ne tikai ar mazām, zaļām bumbiņām, bet arī ar skuju aromu. Tagad pēc tualetrs apmeklējuma viss smird pēc piedirsta meža.

16. Jul 2018 @ 08:16
[info]zum
Slave tebe Gospodi, laikam Knutii ar savu sievu ir kaut kur aizbraukusi. Tad jau liidz augustam man vinjs nebuus jaaredz pat pa gabalu.

D#18: Spožums un posts15. Jul 2018 @ 21:42
[info]x_f

Spožums ir ogu pārpilnība šogad. Neatceros, kad iepriekš būtu bijis tik daudz ogu. Draugi atbrauca un sev mazliet salasīja, taču kopējo ainu tas neko daudz nemainīja. Upeņu ir daudz, jāņogu vēl daudz vairāk un līdz zemei ("ja trīs jāņogu zari līkst līdz zemei pirms 10. jūlija, tad 14. janvārī gaidāms sals līdz -32°" </vilis-bukšs>).

Ar upenēm pagaidām tieku galā, daļa ir sasaldēta ziemai, daži kilogrami ir saspaidīti un samaisīti ar cukuru, arī būs ziemai (omīte iemācīja, vismīļākais variants) un no atlikušajām taps klasisks ievārījums, ja viss nebūs apnicis. Daudz ogu bija pat tai krūmā, kuru taisījos likvidēt, tāpēc nežēlojot izzāģēju manuprāt liekos zarus, laikam trāpīju uz pareizajiem. No jāņogām uzvārīju ķīseli un ar to arī idejas beidzās. Piedāvāju kaimiņienei, bet pat viņa izbrāķēja, hh. Paliks putniņiem. Vēl būs ērkšķogas, bet arī daudz. Neliela daļa tiks pārstrādāta ievārījumā (arī pie tā omīte pieradināja).

Posts ir posts. Kurmis un ūdensžurkas taisa uzkalniņus un caurumus, un ar tiem es vēl neko, tikai iesēju zālīti no jauna.

Upenēm ir pumpurērce – pavasarī var redzēt lielus pumpurus, kas neatveras, jo ir izēsti, un blakus daudzviet ir invertētas lapas. Ja to tā atstāj, tad ar laiku zars iet bojā un krūms iznīkst. Ar to pagaidām vēl var sadzīvot, nešķiet kritiski, jo pavasarī lielu daļu tādu pumpuru jau nolasīju, varbūt tas ir līdzējis. Cīnīties ar to varot, pilnīgi nozāģējot krūmu līdz zemei un ļaujot ataugt. Es šaubos, jo vienam krūmam, kur ogu tāpat vairs nebija un tagad maisījās pa vidu, ar domu "ja nu ieaug" pārstādīju tikai dažas saknes, un tas salapoja un tāpat izskatās drusku aizdomīgs.

Jāņogām laikam ir stiklspārnis – kāds zars pēkšņi nokalst. Nav baigi forši, taču jāņogu ir tik daudz, ka pārāk vēl neuztrauc. Man pat šķiet, ka tā vienmēr ir bijis.

Cidonijām ir hloroze. Tā gan nav slimība vai kāds kaitēklis, bet drīzāk kaut kas līdzīgs kā avitaminoze dzīvniekiem – trūkst barības vielu. Pazīt to var pēc atsevišķām baltām lapām, no turienes arī nosaukums – trūkst hlorofila, tādēļ arī maz zied un augļi ir ne tik lieli, cik varētu būt. Samēsloju, bet joks tāds, ka, ja augsne nav pietiekami skāba, tad augs tāpat neko nevar uzņemt, tāpēc izkaisīju skābo kūdru, un tagad atliek vien gaidīt nākamo pavasari, jo šogad nekas vairs nemainīsies.

Nu, tā es lasīju, visas gudrības no internetiem, protams.


15. Jul 2018 @ 19:17
[info]zum
Runājoties ar Vācu draugiem, viņi izteica versiju, ka bērns pie manis atgriezīs tikai pēc 18.gadiem. Lieliski policejiskā valsts ar ziņotaju kultūru. Bērns jānozog pēc iespējas ātrāk, atdot pēc iespējas lēnāk. Es nepildīšu nevienu viņu formulāru. Lai tas viņiem izmaksā pēc iespējas dārgāk. Un vēl jau man ir iespēja iesūdzēt visus par apmelošanu. Bet to es pietaupīšu rezervē.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba