| .Andra Neiburga. STUM STUM. |
[22 Mar 2005|08:58am] |
Godīgi sakot, es ceru, ka man tajā grāmatā neviens stāsts nebūs
jāpārlasa. Ar savu tendenci iespaidoties no grāmatām, man pagāja
laiciņš, kamēr atguvos. Dīvaini, ka:
1) tādu grāmatu uzdod kā obligāto literatūru
2) obligātā literatūra mēdz būt arī tiešām laba.
STUM STUM ir tiešām meistardarbs. Varbūt es grāmatu tā nerakstītu, un
daudzas vietas man nepatika. Jā, lai arī cik muļķīgi tas neliktos, es
tomēr izjūtu zināmu nepatiku, ja interesantā un visādi citādi lieliskā
grāmatā man ir jāuzduras uz tādiem vārdiem kā drāšanās, dročīšana
u.tml. Jā, reālā dzīve, jūs teiksiet, bet man vienalga.
Dzīves jēga ir tā, par ko ir katrs stāsts. Laikam tas arī ir vienīgais
stāstus vienojošais motīvs. Kā arī mazi zibšņi par fotogrāfijām.
Nu..patiesībā jau par kaut ko citu, ne par fotogrāfijām.
"tehniskās jaunrades nama fotomākslas pulciņa dalībnieka fotogrāfija
-Un kas tas ir?
- Pilsēta no augšas. Pārdaugava.
- Kad?
- Rītausmā.
- No kurienes ņēmi?
- No vecā televīzijas torņa.
- Ej nost! Kā tu tur tiki?
- Vajag mācēt.
- Bet kvalitāte sako.
- Redzi, tur, tai mājā, spīd gaisma?
- Nu un?
- Tāpat vien, nekas. Varbūt tur kaut kas notiek.
- Ej nost."
Lai nu kā, es nezinu, vai iesaku to grāmatu, bet - interesanta jau ļoti bija.
|
|
| Albērs Kamī "Mīts par Sīsifu" |
[22 Mar 2005|11:02am] |
|
man liekas, ka latviešu tulkojums ir slikts. man nelasās tā grāmata. par visu ko citu domāju. kaut kā sekli viņa skan.
|
|
|
[22 Mar 2005|11:08pm] |
Virzas vēstules Veronikai Stēlertei. afigenna. es lasu un man raudiens nāk, cik kaislīgi un skaisti. dzīve strāvo no tā, tik ļoti dzīve, ka jau pārplūst un ieiet citā, ārpusdzīves realitātē. nezinu, vai to sauc par mīlestību? pat biedējoši. labi, ka tas Virza ir miris, man būtu bail paiet viņam garām uz ielas, zinot, kas notiek viņa mazajā galvā. :) labi, protams, muļķības. bet ziniet, nepamet sajūta, kā mūsdienās tā vairs neviens neraksta. ai, ko nu, gan jau raksta. bet, nu, ja raksta, tad varbūt, kungi, mans gadsimts nav miris, tikko iesācies, kā likās visu laiku. liekas, "Biķeris" salīdzinājumā ar šito tikai ziediņi.
"Cik bailes man ir! Es katru brīdi vairāk ieaugu Tevī kā kokā, Tu kā kupls koks aptērp mani ar savu mizu un rauj mani sevī. Es esmu jūsos it kā pazudis, nomaldījies, mani ceļi ir sajukuši, es it kā nāves dvašu manu ap sevīm, tā nāk no jūsu lūpām ar dzīvību kopā sajukuse."
|
|