mazeltov:
Pie 2. tramvaja pieturas "Āgenskalna tirgus" atrodas foršs restorāns "Vīnoga".
Labās lietas: silti un mājīgi, laba ventilācija; ēdieni sātīgi un garšīgi (piemēram, iesaku jēra gaļas podiņu), vislielākā izvēle zivju ēdienos un ļoti labas cenas vīnam, ja ņem pudeli (sākot ar 5,50 par gana normālu sauso franču vīnu); ļoti forši ir tas, ka piedāvā tikko ceptas, siltas un kraukšķīgas maizītes ar sviestu ar zaļumiem. Šobrīd 10% atlaide ēdieniem.
Ne tik labās lietas: ēdieni ir padārgi, vidēji 6-7 Ls par pamatēdienu, bet labās vīna cenas to kompensē; nekas traks, bet - tas, kurš prasa rēķinu, tam tas arī jānes, šajā gadījumā viesmīle tā nedarīja; nav fona mūzikas un var pārāk labi dzirdēt, ko runā pie citiem galdiņiem (un citi var dzirdēt mūsu sarunas).

mazeltov:
Pēc kino apmeklējuma radās mūžīgais sāpīgais jautājums - kur paēst Vecrīgā, lai nebūtu dārgi, nebūtu balto galdautu (jo skeitšūzi un hūdijs tomēr neiet ar to kopā), nebūtu tūristu. Izlēmām iet tur, kur nekad nebijām bijuši.
Nebijām bijuši "Ķiploku krogā", kas atrodas kādā šķērsielā pie Saeimas nama, jo gribējām kaut ko tādu vairāk latviski smagu un treknu. Tātad, interjers: grūti savienot nesavienojamo - akmens grīdas un veclaicīga nama velves ar kaut kādām celoluzoīdām salvetēm uz galda. Kaut kas pietrūkst, lai būtu mājīgi. Pasūtījām alu (Bauskas, Užavas) un uzkodās šampinjonus ar ķiplokiem - šitie nebija garšīgi; pamatēdiens - cūku ribiņas (bija ok, bet pārāk daudz speķa klāt, pat priekš ribiņām) un vistas fileja ar rīsiem un mērci. Bija jau diezgan garšīgi, bet ne kaut kā īpaši vai restorānīgi, tāpēc kopējais rēķins likās par lielu (18 ar kaut ko Ls (3 ali, uzkoda, 2 pamatēdieni)). Foršais bija tas, ka pēc ēšanas atnes glāzē ieliktu pētersīļu saišķīti, ko var pagrauzt, kamēr rēķins jāgaida.