Es gan Dogvilu redzēju 4 gadus atpakaļ, bet ne vienu reizi vien - kādas 3-4reizes. Man patika viss.
Tika peistrādāts pie filmas noskaņas veidošanas. Patika stāstītājs, kas ironiski stāstīja pirms katras nodaļas. Lai gan no dekorācijām bija tikai melna platforma, baltas sienas, pāris līniju un sienu, Vivaldi mūzika un gaismas radīja noskaņu. Man likās,ka pastāvēja daudz simbolu un ironijas šai filmā. Beigas, rotams, bija iespaidīgas.

Atceros,ka kādā no recenzijām lasīju, ka filmā attēlots kristīgās reliģijas konflikts starp žēlsirdīgo Jēzu Kristu un visuvareno nežēlīgo Dievu. Greisa visu laiku piedeva šiem cilvēkiem, kuri viņu izmantoja, jo viņi tak nebija vainīgi, ka ir cilvēki, ka ir dzimuši. Savukārt beigās Greisa rīkojas kā visuvarenais Dievs, kas bezžēlastības iznīcina visu pilsētu kā Sodomu un Gomoru!

Bet principā Lars von Trīrs veltīja šo triloģijas 1. daļu Amerikai. Ilgi gaidīju "Manderlay", beidzot sagaidīju, kas principā ir it kā Greisas stāsta turpinājums. Bet nu aktrise ir cita un man vairs šī filma tik ļoti nesaista kā bija un ir ar Dogvillu. Es varētu runāt un runāt par šo filmu.

(Reply to this) (Parent)