Hero ir dekoratīvā iesaiņojumā pasniegti vēstījumu fragmenti par ķīnas paražām un filosofiju - tā ir tik ļoti piesātināta ar vizuālām metaforām un alegorijām (kuru lielākā daļa, baidos, paliks man nesaprasta), ka tās veidols, iesaiņojums ja vēlies jau ir vēstījums pats par sevi, droši vien svarīgāks par visu, kas tiek pateikts tieši.

Tīģeris un Drakons savukārt ir eksotiska pasaka, ar neierastu vidi, neparastiem tēliem - bet tēliem, kas nav nemaz tik neizprotami. Hero varbūt vispār rada pati savu jaunu kategoriju, pēc kā vērtēt filmas estētiku - bet arī Tīģeris un Drakons šajā ziņā ir izcila filma, kaut arī ne tik uzsvērti kā Hero.

Tā neliek sevi saprast - bet parāda sevi pati. Jā, bez maz vai uz šķīvīša - Domāt tā liek jau pēc filmas noskatīšanās - bet filmas laikā tu vari vienkārši izdzīvot baudījumu, ko tā sniedz.
Jā, tā neizaicina intelektu tik ļoti, kā Hero, toties aizskar daudz dziļāk emocionāli.

Saprotu, kāpēc Hero kādam varētu patikt labāk - bet man tā paliek tikai "skaista filma", "šedevrs", kamēr Tīģeris un Drakons joprojām paliek manu vismīļāko filmu saraksta augšgalā.
Un vienmēr bijis grūti objektīvi pamatot, kāpēc tava subjektīvi mīļākā filma ir labāka par kādu citu - tāpat pamatojums būs tikai piemeklēts.

(Reply to this) (Parent)