F: Es labprāt darītu ko traku.
D: Kaut ko pavisam traku?
F: Kaut ko riktīgi traku. Kaut ko - bez robežām, bez saprāta, bez ierastajiem ierobežojumiem, ko mums uzliek šī cietuma kamera vārdā dzīve.
M: Dirk, tu zini, par ko ir runa. Frankam ir šīs kameras atslēga. Bet viņš neuzdrīkstas šo atslēgu aizsviest un smieties pilnā rīklē. Jo viss, kas ir šeit, ir nesmiešanās un tā diemžēl nekad nepāriet.