Nu re, te jau ir kaut kāda diskusija. Bet pāri visiem šiem argumentiem ir tradīcija latviskot vārdus saskaņā ar izrunu. Es neesmu dzirdējis kā izrunā Zoe, bet varētu būt aptuveni kā zoī. Būtībā tā pati Zoja vien ir, bet ja nu gadās teksts, kur ir svarīgi uzsvērt, ka tā nav krieviskā Zoja?

Bet arguments "jālieto pareizā galotne" neko nepasaka, jo par to jau mēs tieši diskutējam, kādai būtu jābūt pareizai galotnei. Savukārt dzimumu latviešu valodas tekstā var noteikt daudz vieglāk nekā angļu valodā, piemēram, pēc verbu vai adjektīvu galotnēm.

Man ir regulāri nācies transkribēt indiešu vārdus, un piemēram, Saraswatee latviski vienmēr būs Sarasvatī, pat ja šai personai ir ASV pilsonība. Savukārt vārds Šiva parasti nav sieviešu vārds, lai gan nezinātājs pēc galotnes tā varētu iedomāties.

Īsāk sakot, paskatīties kādā vārdnīcā, kā tiek transkribēts noteikts vārds, ir vienkāršāk nekā apzināties visus argumentus, kāpēc tas tiek šādi transkribēts un vai tas ir piemērots konkrētajā tekstā. Taču reizēm tā var būt vienkārši tulkotāja izvairīšanās no atbildības par savu darbu.