šī ir tiešām grāmata pārsteigums un man liekas, ka tur ir pat kaut kas jauns (es gan pēdējos 4 gadus maz esmu lasījusi. droši, ka pasaulē jau sen un tā), kaut kas neparasts, tā kā kaut kādas jauna pasaules skatījuma sākums. Protams jau sen it kā visi ir mēģinājuši aiziet no lineārā stāstījuma veida, bet te kaut tā tas patiešām ir izdevies, pie tam nav parasto saspensa radītāju (subjekts kaut ko grib, bet nevar utt), bet saspenss ir. Nu, kruta. Man lasot aizrāvās elpa. Starp citu kaut kādas attāli līdzīgas skaņas var saklausīt Kristīnes Želves stāstā "Meitene, kas nogrieza man matus". Jā tik liela ir mana sajūsma par šo grāmatu, ka tik garš nu sanācis komentārs:)

Piekrītu :)