Brālīgi |
Brālīgi | 8. Apr 2011 @ 20:45 |
---|
Man atkal tīri labi patīk Zelta tumšais. Viss tas, kas gaišajam nav, viņam ir. Gan substance, gan raksturs, gan arī tāda smuka piedegušu karameļu pēcgarša.
Bet visu tumšo karalis, manuprāt, ir Giness. Tam vienkārši nav konkurentu.
man ar dzērieniem tāpat kā ēdieniem - nedzeru visu, kas pagadās, bet atlasu no tiem, kas pie rokas. un dzērienu nosaukumus var neturpināt - neko nezinu. :)
Ginesu gan vajag pagaršot. To dod īru krogos un viņa vienīgais mīnuss ir tas, ka viņš, maita, parasti maksā ap 2 - 2.50 Ls. Tātad, lai sasniegtu kaut nelielu katarsi ir jāiztērē lati 15 - 20.
..kas ir vēl viens pret alum un visiem ne-stiprajiem tais retajos brīžos, kad gribas dzert.
Nu jā. Bet ne jau tikai stiprumā ir jēga. Man, piemēram, šņabis galīgi negaršo. Brendijs - jā. Konjaks - vēl jo vairāk. Viskijs - bet protams. Pat melnais balzams, bitīt matos, garšo labāk par to dzidro spirtenieku.
Vienīgais veids, kā šņabis iet iekšā, ir kad tas tiek izvilkts no mīnus grādiem un kad uzkodās ir ķilavas vai marinēti gurķi. Vot tad vodka tiešām norauj jumtu.
katrā cita jēga atkarībā no vajadzībām. bet šņabi, kad pēdējo reizi dzēru tīrā, tas bija, kad paziņa kaut kur no rūpnīcas (?) pa tiešo, un tas bija foršs. galu galā - kas ir mani šodienas uzlējumi? tā pati vodička vien ir.
bāc, bet to piparu tēvs ir par stipru uztaisījis. dedzina.
Uzlējumi ir ar personību, garšu un ar pagātni. Kaut vai tādā ziņā, ka tēvs taisījis un tas jau pats par sevi ir nozīmīgi.
A ka par stipru, tad jēdzīgājais ir triekt ar tomātu sulu. Tā visu izlīdzinās un, kazi, arī pavasari pasteidzinās.
garša par asu. laikam atkal būs kaut ko piparos sajaucis un iegādājies nešpetnos čili. un tomātu sula tieši beigusies no rīta brokastīs.
Klasika - radinieku mīlestība apdedzina tā, ka nav ar ko dzēst, jo fondi, vai zinies, ir beigušies tieši šodien.
Iekod rupjmaizē. Tai ar sūro meksikāņu čilli ira kaut kāda metafiziska saskaņa.
kaut kur biju nofočējusi, bet nevaru atrast. uz ziemassvētkiem pirms daudziem gadiem sataisījām dāvanās sadarbības partneriem un visādiem tādiem 200ml pudelītes ar šilti, kur redzama degoša eglīte un brīdinājumi par stiprumu, bet tas bija vēl nedaudz stiprāks kā šis. un tās dāvaniņas kā pēc tam varēja novērot, ilgi glabājās. :) bet es biju beigta, kamēr mazajā virtuvītē salēju visas tās 100 pudelītes un katrai vēl ar smirdīgo pūšamo līmi salīmēju virsū šiltes. saostījos viskautko tā, ka pēc tam ilgi šim piparam un planšetu līmēšanai negāju klāt.
Trakas lietas, ko lai saka... Prozit!
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |